ESK sniedz iespēju jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesaistīties solidaritātes aktivitātēs un jauniešiem no 18 līdz 35 gadiem iesaistīties aktivitātēs, kas risina sabiedrībai aktuālus izaicinājumus, uzlabo jauniešu kompetences, sekmē sociālo iekļaušanu un Eiropas vērtību stiprināšanu. Tikāmies ar diviem ESK jauniešiem uz sarunu par brīvprātīgo darbu šeit, Valmierā. Tie bija Pepe jeb pilnajā vārdā Jose Pablo Varela no Spānijas, kā arī Pedro Alexander Oliveira no Portugāles.
Jauniešus vispirms lūdzu nedaudz pastāstīt par sevi, par brīvprātīgo darbu, ko viņi veic Valmierā, kā arī par to, kāpēc izvēlējušies Latviju.
Pepe: Man ir 23 gadi, un Latvijā esmu ieradies no Spānijas. Mans brīvprātīgais darbs noris Valmieras Gaujas krasta vidusskolā, kur es biju skolotāja palīgs un palīdzēju bērniem. Palīdzēju gan sporta, gan matemātikas, mūzikas, gan latviešu valodas skolotājiem, ja bija nepieciešams. Tagad, vasaras laikā, es turpat darbojos kopā ar bērnudārza bērniem. Brīvprātīgo darbu veicu arī slimnīcā.
Latvijā esmu jau kopš janvāra. Pirms devos uz šejieni, man bija divas opcijas, kur es varētu veikt brīvprātīgo darbu, jo tikai šie piedāvājumi atbilda manām vēlmēm par to, ko es gribētu darīt. Man bija izvēle starp Latviju un Vāciju, tomēr es izvēlējos doties uz šejieni. Iespējams, lielu lomu nospēlēja arī tas, ka Latvija mani uzrunāja pirmā. Taču esmu priecīgs šeit būt, daudzus interesē mana valoda, es atceros, ka pirmo reizi, kad Valmieras Gaujas krasta vidusskolā tikos ar darbinieci Daigu Ramatu, viņa mani sveicināja ar vārdiem: «Buenos dias!», kas nozīmē labdien. Tas man lika justies gaidītam. Skolā ir laba atmosfēra, tā ir patīkama, varētu pat teikt, maiga.
Man ļoti patīk strādāt ar bērniem, esmu strādājis arī uz Sīrijas robežas par matemātikas skolotāja palīgu. Viņiem ir citādi cipari nekā Eiropā, tāpēc tas man bija liels izaicinājums. Man patīk mainīt vidi, kurā es dzīvoju, jo tā ir iespēja iemācīties ko jaunu par citu kultūru, viņu valodu. Arī tagad ar bērniem es runāju latviski, sanāca diezgan ātri iemācīties, un nesen kārtoju A1 līmeņa eksāmenu latviešu valodā.
Pedro: Man ir 19 gadi, es darbojos šeit, Valmieras novada fondā. Manos darba pienākumos ietilpst uzņemt foto un montēt video. Protams, ja ir nepieciešams, sniedzu palīdzīgu roku arī citos darbos. Pirms atbraucu uz Latviju, es mācījos programmēšanu, un pēdējā mācību gadā ir jāveic 600 stundu prakse. Stundās tas sanāk, ka jānostrādā apmēram pusgads. Tāpēc es strādāju kādā organizācijā par programmētāju, tur veicu sev uzticētos darba pienākumus, tomēr diezgan daudz sanāca arī komunicēt ar pārējiem organizācijas darbiniekiem, dzirdēt par dažādajām lietām, ko viņi dara. Atceros, ka vienreiz bija atnākuši skolēni, kas bija izveidojuši prezentācijas, un es arī noklausījos, ko viņi stāsta. Tur tika prezentēts arī par Eiropas solidaritātes korpusa brīvprātīgā darba projektiem, un es nodomāju – tā nevar būt, ka ir šāda iespēja dzīvot kādā citā valstī bez maksas un veikt brīvprātīgo darbu. Un tas mani ieinteresēja.
ABI JAUNIEŠI – Pedro (no kreisās) un Pepe. Ārijas Romanovskas foto