Gatavojot šo materiālu, vēl nezināju par notikumiem Rīgā sestdienas, 17. februāra, vakarā. Tāpēc šodien Liesmā par kriptovalūtām skaidrojums, ko sava Valmieras apmeklējuma laikā deva Latvijas Bankas prezidents (vismaz uz publikācijas nodošanas brīdi viņš tāds vēl bija) ILMĀRS RIMŠĒVIČS.
Kaut arī jau 10 gadus veca, taču kriptovalūta ir pilnīgs jaunums mūsu finanšu apritē — vai varētu lūgt pavisam īsu un vienkāršu skaidrojumu, kas tas ir par zvēru?
Es ceru, ka lasītāju vidū ir maz investoru, kas savu grūti sūri nopelnīto naudu ir investējuši kriptovalūtā. Tas ir tāds kopīgs mācību process cilvēkiem. Protams, var sev uzdot jautājumu: ja viens bitkoins (bitcoin) savā vērtībā kopš pagājušā gada varēja aiziet no tūkstoš eiro līdz 19 tūkstošiem eiro, tad kāpēc es tur nebiju klāt? Paldies Dievam, šorīt (konkrēti 5. februārī) bitkoina vērtība jau bija vien 7 vai 8 tūkstoši eiro. Tas cilvēkiem parāda vien to, ka tā lieta ir beigusies. Jā, varbūt bitkoina vērtība var paiet uz augšu vai uz leju, bet cilvēki lēnām saprot, ka tā varbūt nebija piramīda, jo piramīda tā patiešām nebija, bet drīzāk jau psihoze paspēt uz kaut ko…
Kriptovalūta — tā ir papildu iespēja nopelnīt finanšu darījumos vai tomēr malduguns, kas vilina vieglas un ātras peļņas tīkotājus iekšā purvā?
Jā, daži paspēja, daži nopelnīja, daži ir miljonāri, pārējie diemžēl atkal skaita zaudējumus… Visi, kam nav slinkums, tagad taisa savu kriptovalūtu. Personīgi es uz kriptovalūtu skatos kā uz kaut kādu seno laiku norēķinu vienību. Ja kāds šodien norēķinos ņem pretī gliemežvākus, aunādu, cirvi, naglu vai saspraudi — ļoti labi! Ja kāds norēķinos ņem pretī kriptovalūtu, piemēram, bitkoinu vai kādu tur vēl, — ļoti labi, brīnišķīgi! Taču tā nav nauda, tas nav uzkrāšanas līdzeklis, tas ir tikai kaut kāds aktīvs. Ir cilvēki, kuriem patīk ieguldīt naudu pastmarkās, cits varbūt iegulda kādos vimpelīšos, suvenīros, vēl kāds — Latvijas Bankas izdotajās monētās.