Apzinīguma un vienotas politikas trūkums
Koronavīrusa pandēmijas straujās izplatības dēļ premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) nācis klajā ar ierosinājumiem pagarināt valstī izsludināto ārkārtas situāciju līdz nākamā gada 11. janvārim, kā arī noteikt virkni papildu ierobežojumu, stingrāku, nekā tika noteikti šā gada pavasarī.
Ļoti ticams, ka šobrīd viss iepriekš minētais vai nu daļēji, vai arī pilnā apmērā jau ir ieguvis juridisku spēku, jo vēl vakar notika valdības un Krīzes vadības padomes kopsēde, kurā tika lemts par premjera ierosinājumiem. Jau cits jautājums ir, kamdēļ vispār nepieciešami šādi lēmumi un kamdēļ kopējā epidemioloģiskā situācija ir kļuvusi atklāti neiepriecinoša, pat neraugoties uz ārkārtas situācijas un gana striktu ierobežojumu esamību.
Viens no pašiem izplatītākajiem un, domājams, arī ticamākajiem skaidrojumiem savukārt ir, ka mūsu vispārējais apzinīguma līmenis, pieklājīgi izsakoties, nav īpaši augsts. Nevar arī noliegt, ka Latvijā netrūkst Covid-19 skeptiķu. Rezultātā noteikumi, kuriem it kā vajadzētu būt gana efektīviem, gadījumos, kad oficiāli noteikto prasību izpilde atkarīga no mūsu pašu apzinīguma, ļoti bieži netiek ievēroti, un rezultāts ir pandēmijas strauja izplatība.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv