Ilgus gadus veiksmīgi vadīji Vidzemē ekonomiski jaudīgo un latvisko Smiltenes novadu. Kāpēc izšķīries par jaunu izaicinājumu?
Man tas bija grūts lēmums, jo pašvaldībā bija izveidojusies ļoti laba komanda, uz priekšu virzījās daudzi projekti, bija daudzas ieceres… Faktiski praksē izmantojot Jelgavā LLU Ekonomikas fakultātē specialitātē reģionālās attīstības speciālists gūtās zināšanas. Tobrīd novadā biju nostrādājis desmit gadus, pats iekšēji jutu, ka ir pienācis laiks kaut ko mainīt. Taču biju gatavs turpināt uzsāktos projektus, vēl doties uz priekšu. Bet Aivars Sirmais (iepriekšējais ZAAO vadītājs) bija ļoti mērķtiecīgs, divus gadus viņš regulāri brauca pie manis un lūdza mani padomāt… Es viņam vienu vai divas reizes atteicu. Taču Aivars bija ļoti uzstājīgs! Un es tobrīd sapratu, ka, iespējams, pienācis laiks kaut ko mainīt savā dzīvē.
Paguvi no pašvaldības aiziet vēl pirms administratīvi teritoriālās reformas de iure. Tavuprāt, redzot jau notikušo un vēl tikai notiekošo nosacīti ar skatu no malas, tā ir pilnībā izdevusies arī de facto?
Godīgi sakot, es aizgāju tajā brīdī, kad zināju, kā un ar ko Smiltenes novads apvienosies. Nebūtu gājis projām, pirms nebūtu bijusi par to skaidrība. Promiešanas brīdī jau bija pilnīgi skaidrs, ka Smiltenei tiks pievienota Ape un Rauna. Tas man bija ļoti svarīgs priekšnosacījums, ka es varu aiziet tajā brīdī, kad būs skaidrs apvienošanās modelis, jo bija arī tādi modeļi, kas man nebija pieņemami. Domāju, ka mēs pilnvērtīgi sajutīsim administratīvi teritoriālās reformas rezultātus tikai pēc kāda ilgāka laika, bet, manuprāt, tas bija pareizs lēmums, katrā ziņā ekonomiskās jaudas potenciāls tagad ir iedots, jautājums – kā to katra pašvaldība izmanto.
PAGŪST VISUR! Gints Kukainis šonedēļ Rīgā. Foto no privātā arhīva