Zviedrs Latvijas nostūrī

- 3.Oktobris, 2017
Pilsētās un novados
Portālā

PEO JUNSONS Latvijā dzīvo aptuveni 13 gadus. Lai arī sākotnēji piedāvāju runāties angļu valodā, Peo smejot atteica, ka tas nav vajadzīgs. Viņš šo gadu laikā apguvis latviešu valodu ļoti labā līmenī – gan mutiski, gan rakstiski.

Bauda dzīvi

P. Junsons dzīvo īstā dabas brīnuma nostūrī, starp Roju un Kolku, Pūrciemā. Netālu no Baltās kāpas, dažu metru attālumā no jūras, kuru no viņa mājas šķir vien priedes un krūmi, lai būtu aizvējš. Tā paspārnē saulē gozējas pļauts mauriņš un omulīga divstāvu māja ar plašu terasi. Prom no visa un visiem, esot dabas epicentrā.

Lai lasītājam radītu situācijas patieso skaistumu, Peo stāsta par kādu vakaru, kad viņš sēdēja jūras malā, baudīja vīnu un pie jūras pienāca bariņš mežacūku, lai varētu pabradāt ūdenī. Bija saulriets, saule milzīga kā bumba. Mākoņi lidoja kā gulbji. Šādi momenti veldzē un stiprina. Tas, ka sētā pastaigājas kāds dzīvnieks, jau ierasts.

Peo teic, ka Pūrciemā ir maz cilvēku, kas te dzīvotu cauru gadu. Pārsvarā – brīvdienās un vasarā. Viņa dienas paiet, pļaujot zāli, kārtojot māju vai veicot saimnieciskus darbus, veltot laiku saviem hobijiem – fotografēšanai un riteņbraukšanai. Gandrīz katru dienu viņš staigā gar jūrmalu ar nūjām, kā arī bauda peldes.

"Cilvēki nez kāpēc domā: ja esi pensionārs, tev nav, ko darīt. Protams, ja gribētu, varētu jau tikai slinkot. Un dažreiz vajag arī paslinkot, bet ne vienmēr," teic P. Junsons.

Valodnieks un dabas aizstāvis

P. Junsonam ir maģistra grāds filoloģijā, diezgan ilgi viņš bijis pasniedzējs vidusskolā, kur mācīja angļu, zviedru un īsu laika posmu arī vācu valodu. Pavisam viņš pārzina septiņas valodas – angļu, latviešu, norvēģu, dāņu, franču, vācu un, protams, zviedru valodu –, bet gribētu vēl iemācīties krievu valodu.

Zviedrs strādājis daudzās valstīs, iesaistoties dažādos projektos, kas saistīti ar ilgtspējīga tūrisma attīstību. Tajā skaitā projektos Latvijā. Piemēram, par kāpu saglabāšanu un putnu sugu aizsardzību.

Pašlaik P. Junsons vairs nestrādā, bet bauda pensijas gadus. "Te ir paradīze. Šeit ir kolosāla daba, dzīvnieki un jūras tuvums. Kad man piedāvāja iespēju iegādāties te māju, nodomāju: kāpēc gan ne?"

Zviedrijā Peo dzīvoja mazpilsētā 100 kilometru attālumā no Gēteborgas, ko viņš pielīdzina Talsiem. "Tur ir pilnīgi citādāk nekā šeit. Zviedrijā ir aptuveni 90 tūkstoši ezeru. Arī manas mājas atradās pie ezera," stāsta zviedrs. Vairākus gadus viņam bija saimniecība, kurā auga aitas. Zviedrijā dzīvo aptuveni 50 procenti no pasaules aļņu populācijas, tāpēc nedēļā apēst kilogramu aļņa gaļas bija ierasta lieta.

Dzimtenē P. Junsons aizrāvās ar medībām, viņam bija vairāki suņi, un tā šeit pietrūkstot. Latvijā Peo nedodas medībās, jo viņam nepatīk veids, kā dzīvnieki šeit tiek medīti. Arī no domas par suņiem atteicies, jo apkārt klīst daudz citu saimnieku suņu un kaķu, kas, viņaprāt, nav pareizi.

Pamest mājas Zviedrijā nav bijis viegli. Lai arī tur viņam bija dzīvesbiedre un bērns, nemitīgā būšana prom no mājām, strādājot dažādās valstīs, noveda pie sava rezultāta… Par atgriešanos dzimtenē Peo nedomā. "Neatceros, kad pēdējo reizi biju Zviedrijā." Lai arī Peo bijušas attiecības ar sievietēm no Latvijas, tās beigušās neveiksmīgi, tāpēc pašlaik dzīvojot viens. Viņš gan nemetot plinti krūmos, sak’, cerība mirst pēdējā.

Latvija no Zviedrijas atšķiras

"Par to, ka iedzīvotājiem klājas grūti, vajag runāt ar valdību. Traki, ka šeit ir tik daudz cilvēku, kuri maksā aplokšņu, nevis oficiālas algas. Tas ir idiotiski! Ja cilvēki grib kredītus, lielu pensiju vai labākus apstākļus, piemēram, veselībai un izglītībai, ir jāmaksā nodokļi! Arī ceļi ir briesmīgā stāvoklī. Man nepatīk, ka cilvēki te brauc tik agresīvi. Es jau smejos, ka vislabākais ceļš Rīgā ir ceļš ārā no pilsētas," vērtē P. Junsons. Pilnīgi citādāka te ir arī daba. Piemēram, Latvijā nav augstu kalnu vai plašu egļu mežu, tā vietā izplatītas priedes. Arī dzīvnieki citādāki.

Vaicājot, vai, viņaprāt, apgūt latviešu valodu ir vienkārši, viņš saka, ka viss ir atkarīgs no tā, vai cilvēks to grib iemācīties. "Ne visi grib, tāpēc, piemēram, daudzi krievvalodīgie runā tikai savā valodā, nevis latviešu. Man ir grūti saprast, kā cilvēki var te dzīvot un nerunāt latviski! Talsos tas novērojams reti, bet lielajās pilsētās ir izteikti. Tā notiek, jo apkārtējie ar viņiem arī runā krieviski. Sapratu – ja gribu te dzīvot, man vajag mācēt runāt un rakstīt latviešu valodā. Tagad rakstu latviski katru dienu," stāsta Peo.

Vaicājot par nākotnes plāniem, iespējamiem ceļojumu galamērķiem, viņš teic, ka pasaule jau redzēta, tāpēc gribot aizbraukt uz Latgali.

Viens no Peo Junsona hobijiem ir fotografēšana. Visbiežāk viņš iemūžina dabas skatus un dzīvniekus. Zviedrs parāda dažas no savām bildēm, kurās skatāma jūras viļņu spēle Kolkas ragā. Daiņa Kārkluvalka foto

VĀRDNĪCA

Jūra – hav

Pludmale – strand

Dārzs – trädgård

Galds – bord

Sieviete – kvinna

Maize – bröd

Gaļa – kött

Medības – jakt

Alnis – älg

 

ĒDIENS

"Köttbullar" ir tipisks zviedru ēdiens. Tās ir gaļas bumbas jeb frikadeles, kuras tiek ēstas kopā ar vārītiem kartupeļiem, mērci un brūkleņu ievārījumu. Peo ļoti garšo gaļa, viņam pietrūkstot labas liellopa muguras karbonādes, steiku. Zviedrs nespēj saprast, kāpēc latvieši labus gaļas gabalus klapē. "Tādā veidā viss garšīgais no gaļas ir ārā!" teic P. Junsons.

NEPARASTI

"Zviedrijā cilvēki ļoti labi runā angļu valodā. Šeit, Latvijā, situācija ir citāda. Kādā veikalā Rīgā vaicāju pārdevējai: "Do you speak english?" (Vai jūs runājat angliski? – no angļu val.) Viņa atbildēja: "Yes." (Jā – no angļu val.) Bet tas arī bija viss. Šī iemesla dēļ, ja cilvēki apgalvo, ka runā angliski, vaicāju, kādā līmenī," dalās P. Junsons.

NOVĒLĒJUMS LATVIJAI

Novēlu cilvēkiem šeit vairāk smaidīt! Ļaudīm jāsaprot, ka Latvija ir brīva! Man nepatīk, ja ieeju veikalā un pārdevēja uz mani skatās dusmīgi, ir nelaipna. Zviedrijā visi vienmēr sasveicinās, apvaicājas, kā otram klājas, un tamlīdzīgi. Bijuši gadījumi, kad, piemēram, ejot veikalā, palaižu pa priekšu kādu sievieti, bet – ko viņa? Paskatās uz mani, it kā es būtu idiots! Cilvēkiem jābūt atvērtākiem, laipnākiem, komunikablākiem citam pret citu!

Komentāri
Pievienot komentāru