Zemgalē ienākumi aug straujāk

5.Decembris, 2017
Laikrakstā

Algu izmaiņas Latvijā šī gada trešajā ceturksnī Liesmai komentē jaunizveidotās (apvienojoties Nordea un DNB) bankas Luminor ekonomists PĒTERIS STRAUTIŅŠ.

Runājot par algu izmaiņām valstī kopumā, trešais ceturksnis spožus jaunumus nav atnesis — interesantāka aina atrodama reģionu datos. Vidējā bruto alga jūlijā - septembrī bija par 7,5% augstāka nekā pirms gada, augot nedaudz straujāk nekā šogad vidēji. Diezgan augstās inflācijas dēļ reālo algu kāpums nav tik liels, tas iepriekšējos divos ceturkšņos bijis tuvu 4% (trešajā ceturksnī 3,7%), tātad mazāks nekā reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums. Taču kopējais algu fonds reālā izteiksmē auga straujāk jeb par 4,4%, virzot patēriņa un uzkrājumu kāpumu.

Nākamgad vidējās darba samaksas izmaiņas var pārsniegt divciparu skaitli

Darba tirgus lielie skaitļi šobrīd mainās pakāpeniski, piemēram, kopumā nostrādātais laiks audzis par 0,7%. Relatīvais miers atalgojuma dinamikā beigsies nākamā gada sākumā. Finanšu ministres vārdiem runājot, vitamīniem bagātā 2018. gada budžeta pieņemšana krasi palielinās atalgojumu medicīnā (sen bija laiks!), kāpums paātrināsies arī citās tipiskajās sabiedriskā sektora nozarēs. Ienākumu augšanu veicinās arī minimālās algas kāpums, tāpēc nākamgad vidējās darba samaksas izmaiņas būs ļoti tuvas divciparu skaitļu robežai, varbūt pat pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgos 10%. Taču dinamika dažādās nozarēs būs ļoti nevienmērīga. Nozarēs ar augstāko atalgojumu tā var būt mērenāka. Bankās strādājošo skaitu turpinās samazināt tehnoloģiju attīstība. Informācijas un sakaru pakalpojumos darbinieku trūkums ir izteikts, taču, ja vidējā alga jau tik augsta, gandrīz 1500 eiro, tālāk to strauji celt var būt grūti.

Visstraujākais ienākumu kāpums Zemgalē

Iepriecina tas, ka straujāks algu kāpums šī gada trešajā ceturksnī bija divos reģionos ar zemāko algu līmeni — Vidzemē par 9,7%, Latgalē par 9,1% gada laikā. Par Latgali runājot, diemžēl nevarētu teikt, ka atalgojuma atšķirību samazināšanās austrumu pusē būtu ilglaicīga tendence. 2010. gada pirmajos trīs ceturkšņos algas šeit bija 69,5% no Latvijas vidējā, šī gada attiecīgajā periodā — 69,1%, tātad konverģence ir pat viegli negatīva. Vidzemē situācija nedaudz labāka, šeit algas auga no 76,5% no valsts vidējā rādītāja līdz 79,8% šogad.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru