Zaļais vairogs un zilā liesmiņa
Eiropas Parlaments iestājas par zaļu, t.i., no atjaunojamiem resursiem ražotu enerģiju: jo vairāk, jo labāk. Motivācijas divas — ekoloģiskā un politiskā. Uz pirmo attiecas tā sauktā Parīzes vienošanās, ko 195 valstis ANO Klimata pārmaiņu konferencē pieņēma 2015. gada decembrī un ar kuru tās kopīgi apņemas saglabāt globālo temperatūras pieaugumu zem 2 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar laiku pirms industrializācijas. Šai vēlmei, ekoloģiskajai, nav nekādu regulējošu mehānismu, katra valsts šajā jomā dara tik, cik uzskata par iespējamu globālās sasilšanas mazināšanā.
Otrais izaicinājums vairāk politiskas dabas. Tā realizācija veicinātu gan Eiropas Enerģētiskās savienības izveidi, gan mazinātu Eiropas Savienības valstu atkarību no tiem fosilo enerģijas avotu piegādātājiem, kuri šos piegādes līgumus varētu izmantot kā politiskās ietekmes sviras. Skaidrs, ka šeit pirmais un galvenais aizdomās turamais ir Krievija ar savu dabasgāzi.
Kamēr Briselē kungi teorētiski sapņo par zaļo vairogu, tikmēr poļi turpina čakli būvēt ar oglēm kurināmas termostacijas, kas nodrošina 80% Polijas vajadzību. Tas pats gan jau prātā arī vāciešiem, nesen tika ziņots par kādas senas katedrāles nojaukšanu jaunu ogļu raktuvju ierīkošanai.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv