Vispirms ciemos uz Latviju, tad – pavisam
Jau vairākus gadus Latvijā tiek rīkotas kopīgas vasaras nometnes latviešu diasporas bērniem un viņu vienaudžiem Latvijā. To mērķis – saglabāt tālumā esošajiem saikni ar Latviju, ar latviešu tradīcijām un valodu. Šovasar Latvijā bija 11 šādas nometnes, viena no tām – Matīšu pamatskolā. To organizēja biedrība Pāvulēni no Ēveles pagasta Burtnieku novadā, un šis ir jau trešais ēveliešu piegājiens nometņu organizēšanā. Par pieredzi stāsta biedrības Pāvulēni vadītāja INESE KARNĀTE.
KO TU ZINI PAR LATVIJU? Mirklis no 2016. gada augusta nometnes Burtniekos. Pie ugunskura Burtnieku muižas parkā bērni kopā ar Burtnieku novada un Saeimas deputātiem pavisam vienkāršas viktorīnas veidā pārrunā elementārākos Latvijas valsts uzbūves un pārvaldes jautājumus. G. Vīksnas foto
Biedrība Pāvulēni savulaik dzima ar rūpi par vietējiem – sava pagasta, sava novada bērniem. Kā radās doma aicināt ciemos uz savu vecāku dzimteni bērnus no latviešu, arī jauktajām ģimenēm, kuras dzīvo ārzemēs, pie tam nosacīti bagātākās valstīs par Latviju?
Labs ir uzsvars uz rūpi par sava pagasta, novada bērniem. Sabiedrības integrācijas fonds katru gadu izsludina konkursu par šo nometņu organizēšanu. Pirmajā reizē, 2014. gadā, biedrība Pāvulēni tajā startēja kopā ar nodibinājumu Ligzdiņa no Smiltenes. Viņi bija pieredzējušāki, mēs no Ligzdiņas mācījāmies. Pirmā piecu dienu nometne bija Ēvelē – pamatskolā. Tā bija dienas nometne. Bērni braukāja, divas meitenes gulēja mūsu mājās, vienu puisīti izmitināja Ivars Reņģe. Pārējiem bērniem vecvecāki bija Valmierā, Matīšos, apkārt... Viņi varēja izbraukāt – no rīta ieradās, vakarā prom. Toreiz šādas nometnes bija retums, par tām maz zināja. Pirmajā reizē bija 18 mūsējie bērni un 18 – no diasporas. Pirmajās trīs dienās mums bija radošās un fiziskās aktivitātes uz vietas, bet nometnes noslēgumā braucām divu dienu ekskursijā uz Ventspili. Pirmajā gadā visi atbraucēji, pat 11 gadus vecs puisītis no Āfrikas, diezgan labi runāja latviski. Bērni bija tik interesanti, īpaši jau tad, kad rādīja pieredzi, ko viņi ieguvuši savā zemē.
Pēc tam mums bijušas vēl divas nometnes – 2016. gadā Burtniekos, kur 18+18 dzīvojām jauniešu centrā, un šogad Matīšos, kur 19+19 bāze bija pamatskolas internāts.
Sabiedrības integrācijas fonda atbalsts ir ļoti svarīgs, Pāvulēni, lai cik spēcīgi būtu garā, taču nevarētu vieni pacelt šādu starptautisku pasākumu... Gan jau arī prāvs papīru blāķis bija jāsaraksta un vesela strīpa dažādu atļauju jādabū?
Ja tu uzraksti projektu un tev veicas, tad šī naudiņa ir. Jo šis ir pasākums ar 100% valsts atbalstu. Esam lojāli pret savu novadu, projektā iesaistām sava novada bērnus, tāpēc paldies arī Burtnieku novada pašvaldībai par nometnes dzīves vietas bezmaksas nodrošinājumu. Protams, komunālie maksājumi jau ir no projekta naudām. Mums ir gana spēcīga komanda projekta realizācijai, ir projekts uzrakstīts, ir shēma, pēc kuras strādāt. Protams, kādas lietas darba procesā pamainās. Bet vistrakākais ir nobeigums, kad jāuzraksta pārskats – šogad man tas beidzās ar 200 lappusēm, kuras aizsūtīju uz Sabiedrības integrācijas fondu! Manuprāt, tieši pēcvārds ir grūtākais visā procesā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv