Virslīga, turies — Valmiera nāk!

Tāda futbola atmosfēra Valmierā sen nebija redzēta — sestdienas pēcpusdienā uz spēli sanāca krietns pulks skatītāju, pusei no tiem pat nācās stāvēt kājās. Arī kuldīdzniekiem līdzi bija atbraucis kāds autobuss savējo.

Bungu dārdu fonā spēles iniciatīvu savās rokās jau no pirmajām minūtēm ņēma laukuma saimnieki, intensīvi kombinējot kuldīdznieku vārtu tuvumā. Tiesa, no tā visa maz kas izdevās — vienreiz pēc Mārča Ērgļa sitiena bumba trāpīja pa vārtu stabu. Viesi savukārt nekautrējās atbildēt ar bīstamiem pretuzbrukumiem, allaž gan tie atsitās pret valmieriešu labo aizsardzību vai pārliecinošo Jāni Brēžu vārtos.

Pirmie vārti spēlē — 12. minūtē — tika gūti pēc Nikers spēlētāja stūra sitiena izpildes, kad rikošetā no Alvja Jaunzema bumba nelaimīgā kārtā atrada spraugu valmieriešu vārtos — 0:1. Skatītāju atbalstīti, vietējie metās atspēlēties, un nepagāja ne trīs minūtes, kad tas viņiem arī izdevās — ar bumbas raidījumu no attāluma viesu vārtsargu Jāni Skabārdi pārspēja Alvis Dubovs — 1:1. Vairāk vārtu pirmajā puslaikā gūti netika.

Jebkāds neizšķirts bija izdevīgs valmieriešiem, bet ne viņu pretiniekiem. Sākoties otrajam puslaikam, uzbrukumos gan vairāk metās Ulda Pūcīša padotie, ne kurzemnieki. Skabārža vārtus uzlauzt gan nevedās. Un, kā šādās reizēs gadās, neiesit tu — iesit pretinieks. Spēles 25. minūtē nudien skaistā stilā 1:2 panāca Artūrs Liepiņš. Spēle gāja kā uz nažiem, skatītāji katru epizodi pavadīja ar emociju uzplaiksnījumu. Neatliekot parādus uz pēdējo brīdi, spēles grožus savās rokās ņēma pieredzējušākais valmieriešu rindās — Valdis Veinbergs, kurš burtiski vienatnē spēles 29. minūtē apveda visus pretiniekus un ar savu neatlaidību un precīzu sitienu atjaunoja līdzsvaru rezultātā — 2:2. Pēc šī nervi jau uzdeva kuldīdzniekiem, kuri sāka vairāk argumentēt ar tiesnešiem un visai drīz pārsniedza arī atļauto sodu skaitu. Iespēja panākt 3:2 no 10 metru soda sitienu līnijas mūsējiem bija pat divas reizes, vispirms to nepaveica Dubovs, bet pēcāk arī Kaspars Bacis. Un tomēr drošo, bet ne pārliecinošo  3:2 VALMIERA GLASS VIA futbolisti panāca, kad 36. minūtē pretuzbrukumā no Veinberga piespēles vārtus guva Artūrs Pallo. Saskaņoti aizsargājoties, uzvara tika nosargāta līdz pēdējam tiesnešu svilpienam, un pēc tam jau sākās līksme — vispirms pateikšanās sanākušajiem, cieņas atdošana pretiniekiem un tad uzvarētāju rokās nonāca arī grūti nākušais čempionāta uzvarētāju kauss.

«No rīta spēles dienā sen nebiju izjutis tādu uztraukumu, bet bija priekšnojauta, ka šo spēli mēs uzvarēsim,» pēc spēles intervijā stāsta komandas šīs sezonas rezultatīvākais vīrs ar 19 gūtajiem vārtiem Alvis Dubovs. «Cīņa bija smaga, bet iznākums patīkams. Bez visiem šiem līdzjutējiem diez vai mēs spētu. Labus pamatus ielikām jau pagājušogad, šogad turpinājām strādāt, un mūsu pūliņi vainagojās ar uzvaru. Sezonas gaitā bija arī mazi kritieni, bet acīmredzot arī tie bija vajadzīgi, lai atkal spētu piecelties un turpinātu iet. Liktenīgais pagrieziena punkts bija spēlē pret Tenti, kurā uzvarējām, lai arī spēles gaitā bijām zaudētājos ar 0:3. Tas bija pacēlums visai komandai.»

Turnīrā komanda piedalās vien otro gadu, pērn tā ierindojās 6. vietā. Šosezon tā spēra acīmredzamus soļus meistarībā un šīs spēles taktiskā izpratnē. Un te vislielākais nopelns pienākas komandas trenerim Uldim Pūcītim, kura mērķtiecība pelnīti realizējās šajā čempionu titulā.

«Sajūtas neaprakstāmas,» uzreiz pēc spēles bilda Uldis. «Nakti gulēju labi, vien no rīta sākās stress. Protams, vēlējos, lai uzvara čempionātā būtu pārliecinošāka, bet nu, vismaz šādi sasniegta, tā skatītājiem ir pievilcīgāka. Pirms sezonas mums uzdevums bija tikt medaļās, tad sezonas pusē pacēlām mērķi mazliet augstāk: cīnījāmies katrā spēlē — uzvarējām, Ošukalns panāca mums pretī, un tad jau gājām uz pilnu banku. Preiļos vēl paši sev sarežģījām dzīvi. Bet, ja šādi beidzas, tad jau viss kārtībā. No pretiniekiem šosezon vissīkstākie mums bija Tente futbolisti. Kuldīdzniekus mēs arī ļoti respektējam, arī pērn ar viņiem cieši cīnījāmies. Ja visi šie puiši būs gatavi spēlēt arī rudenī, tad, skaidri zinu, virslīgā mēs nebūsim sitamie zēni. Diemžēl mums ir tā dilemma, kā sadzīvot ar lielo futbolu. Redzēsim, kā tiksim ar to visu galā.

No savas puses vēlos pateikties visiem līdzjutējiem un atbalstītājiem, kas bija ar komandu visas sezonas garumā, īpaši uzsverot atbalstu pēdējā spēlē. Paldies visiem spēlētājiem un viņu ģimenēm par sapratni. Vēlos pateikties arī komandas sponsoriem — Valmiera Glass, Valmieras pašvaldībai, Vidzemes Augstskolai, AV Manss, Mazais Ansis, Nike un Sportland. Liels paldies par pienesumu komandas artavā arī Rutai Lācei, Sandai Iesalniecei, Paulai Apsītei, Jānim Līgatam, Jānim Kliesmetam, Reinim Bērziņam, Ivo Lakučam, Bruno Gackim, Uģim Brālēnam, Kristeram Lejiņam un VOC darbiniekiem.»

LTFA 1. LĪGAS ČEMPIONI. Komanda — VALMIERA GLASS VIA: Mārcis Ērglis (pirmajā rindā no kreisās), Artūrs Pallo, Jānis Brēža, Matīss Kučinskis, Kristers Lūsiņš, komandas kapteinis Maksims Koļesņikovs, Alvis Jaunzems, Klāvs Grosbergs, Alvis Dubovs ar dēliņu Robertu, komandas treneris Uldis Pūcītis (otrajā rindā no kreisās), Kārlis Zvirbulis, Artūrs Nazarovs, Jānis Māris Taulavičus, Valdis Veinbergs, Ulvis Bērziņš, Kaspars Bacis, Valts Jaunzems un Dāvis Rutks.