VIP* — Laimes lācis jeb kāpēc Sūnu ciema domāšanai ir jāsaka «JĀ»

*Vidzemes Industriālais parks

Šī ir atbilde publiskajā telpā izskanējušiem viedokļiem (A. god. J. Baika intervija «Valmieras ziņās» 19.01.2015. un Ļ. cien. C. Purgales intervija «Liesmā» 13.01.2015.), kas dažādos briesmu veidolos zīmē VIP projekta pretinieku ļauno tēlu. Gribam kliedēt neziņu par mistiskajiem ļaundariem, kas vēlas «nogalināt Laimes lāci vēl nedzimušu», un stāstīt, par ko īsti iestājas kaugurieši. Pamatos uzskatām, ka atklātas diskusijas par sabiedrībai nozīmīgiem projektiem ir normāla demokrātijas sastāvdaļa, bet laiki, kad aborigēniem klusējot un ar padevīgu smaidu sejā bija līdz zemei jāklanās Lielā Baltā Cilvēka priekšā dēļ saujas spīguļojošām krellītēm, ir pagājuši uz neatgriešanos.

«Kauguru labklājības un uzplaukuma biedrību» (KLUB) nodibināja aktīvi un izglītoti pagasta iedzīvotāji. Biedrība ir atvērta, un tās mērķis ir veicināt pagasta un tā iedzīvotāju labklājību, uzplaukumu un attīstību sociālajā, izglītības, kultūras, sporta, veselības, vides ekoloģijas, tautsaimniecības, drošības, vēstures un tradīciju kopšanas jomās lokālā, reģionālā, nacionālā un starptautiskā kontekstā.

Beverīnas novada domes priekšsēdētāja Purgales kundze «Liesmā» min, ka «reizē, kad sabiedrisko apspriešanu rīko pašvaldība, nevienam nav tiesības iet un aģitēt cilvēkus». Taču Kauguru iedzīvotāji, kas saprot un redz, ka ne novadā, ne pagastā nenotiek attīstība jau vairāku gadu garumā, kopš par attīstību atbild pašreizējā domes priekšsēdētāja, kā arī jautājumā par pagasta teritoriju netiek apsvērtas novada un it īpaši Kauguru pagasta attīstības iespējas, ir vienojušies piepildīt savas pulcēšanās tiesības demokrātiskā valstī atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un ANO Vispārējai Cilvēktiesību deklarācijai. To darām, lai stiprinātu gan valsti, gan pašvaldību kā pilsonisku sabiedrību, «kas sastāv no politiski apzinīgiem, patstāvīgi domājošiem un ekonomiski neatkarīgiem indivīdiem, kuri bauda rīcības un izvēles brīvību, apzinās savas sociālpolitiskās un ekonomiskās intereses un mērķtiecīgi ietekmē sabiedriskos procesus.» (Providus.lv) Beverīnas novada domes priekšsēdētājas apgalvojums, ka pašvaldībai vienīgajai ir tiesības aģitēt, ir pretrunā ar augstāk minētajām normām.

Šajā ziņā mēs piekrītam Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājam J. Baika kungam, ka jābeidz solīt un stāstīt par nezināmu un vispārinātu VIP Laimes lāci, kas atnāks un visu izdarīs iedzīvotāju vietā. Ja vēlas dzīvot labāk, ir jādara, jālemj un jāiesaistās pašiem iedzīvotājiem. Nav jāgaida, ka cits — par nodokļu maksātāju līdzekļiem uzturētā administratīvās teritorijas pārvalde, Eiropas struktūrfondu līdzekļu apgūšana vai citi ārējie faktori — radīs situāciju, kad dzīve ritēs labāk, būs darbavietas un pārpilnība Laimes lāča veidolā dancos katrā sētā.

KLUB uzskata, ka Beverīnas novada pašvaldībai jau sākotnēji bija jāiesaista iedzīvotāji tiem nozīmīgu lēmumu plānošanas un lemšanas procesā. Jau laikus bija jāiepazīstina iedzīvotāji par plānotajām darbībām ar Kauguru pagasta un Beverīnas novada administratīvo teritoriju, ja vien pašreizējās pašvaldības darbu raksturotu līdzdalība pilsoniskas sabiedrības veidošanā.

Kauguru pagasta iedzīvotāji, kuri ir apvienojušies KLUB, ir PAR Vidzemes Industriālā parka izveidi un attīstību Valmierā, taču iestājas PRET šobrīd notiekošo lēmumu pieņemšanas procesu un plānoto parka vietas izvēli. Jau kopš 2014. gada 10. novembra uzdodam novada pašvaldības vadītājai un darba grupai jautājumus iecerē «Par plānoto Valmieras pilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežu ar Beverīnas novada pašvaldības administratīvo teritoriju grozīšanu», konkrēti par Valmieras pilsētas administratīvās teritorijas paplašināšanu par 118 ha no Beverīnas novada Kauguru pagasta teritorijas VIP izveidei. Līdz šim pēc būtības pamatotas atbildes neesam saņēmuši. Turklāt tikai pēc aktīviem iedzīvotāju iebildumiem pirmajā publiskās apspriešanas sapulcē Mūrmuižā 2014. gada 20. decembrī tika panākts, ka novada pašvaldība pagarina publisko apspriešanu, savukārt Valmieras pašvaldība apņēmās sagatavot VIP izveides tehniski ekonomisko pamatojumu (TEP) (nevis sociālekonomisko, ko intervijā piemin J. Baika kungs) un vēl pirms publiskās apspriešanas beigām ar to iepazīstināt vismaz Kauguru pagasta iedzīvotājus.

Iespējams, ka šāds pamatojums interesētu arī tos aktīvos 300 Valmieras iedzīvotājus no aptuveni 19415 balsstiesīgajiem pilsoņiem, kas balsoja par Kauguru pagasta teritorijas pievienošanu Valmierai. Bet tā jau ir pilsētas iekšēja darīšana. Saprotams, ka nopietni izstrādātā, ne vien konkrētai vietai un Pasūtītājam pieskaņotā TEP, tiktu izanalizētas un salīdzinātas vismaz 2 — 3 alternatīvas šī parka atrašanās vietas ar attiecīgu ietekmi uz vidi, cilvēkiem un tautsaimniecību izvērtējumu. Labas pārvaldības prakses ietvaros šādam izvērtējumam gan bija jābūt, pirms vispār tiek uzsākta publiskā apspriešana abās pašvaldībās.

Neskatoties uz publiski izteikto apsolījumu, no Valmieras mēra intervijas top skaidrs, ka joprojām tiek apsvērta tikai viena VIP iespējamā atrašanās vieta — pašreizējā 118 ha meža teritorija. Lai arī šis ir mežs, kuru plānots izcirst, kailcirte nav meža iznīcināšana. Tā ir tikai viena no meža apsaimniekošanas darbības fāzēm un nav uzskatāma par degradētu teritoriju. Turklāt vēl tikai 2012. gadā Valmieras skolu skolēni šī meža izcirstajā daļā, «Latvijas valsts mežu» darbinieku rosināti, veica ataudzes stādījumus.

Tā kā publiskajā apspriešanā vajadzētu būt iespējām iepazīties ar visiem dokumentiem, kas saistīti ar plānotās administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, pagasta iedzīvotāju pārstāvji 2014. gada 23. decembrī griezās pie C. Purgales kundzes ar lūgumu ļaut iepazīties ar Beverīnas novada darba grupas protokoliem. Novadā nebija pieejams neviens protokols. Šāds fakts liek apšaubīt pašvaldības pārstāvju darba grupā kompetenci lēmumu pieņemšanā novada attīstības interesēs. Neizpratni rada arī fakts, ka iespējamais kaitējums videi, kas varētu rasties projekta realizēšanas rezultātā, darba grupā jau sākotnēji tiek novērtēts kā nebūtisks. Bet iecere attīstīt OSB plātņu rūpnīcu VIP  teritorijā pat neprofesionālā skatījumā ir saistīta ar troksni, transporta radīto slodzi,  riskiem  par piesārņojumu no ražošanā izmantotajām ķimikālijām. Neizprotams arī fakts, ka meža transformēšana par industriālu teritoriju un šī procesa ekoloģiskās konsekvences netiek vispār pieminētas.

Ar lūgumu redzēt darba grupas protokolus griezāmies arī Valmieras pašvaldībā. Tur no vismaz četrām vai piecām darba grupas sanāksmēm bija pieejami tikai divi protokoli. Cik pavisam bijušas šādas sanāksmes, precīzi  nevarēja pateikt ne novadā, ne Valmierā.

Pagasta iedzīvotāji jautā: «Vai ir veikta projekta realizēšanas alternatīvu izpēte un vai iecerētā ir vienīgā un atbilstošākā vieta VIP izveidei, lai apgūtu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, kas paredzēts degradēto teritoriju un uzņēmējdarbības attīstībai?»

To, kas notiks pēc 10 — 15 gadiem un vai šis būs veiksmīgs investīciju projekts, šobrīd neviens objektīvi nevar pateikt. Uzskatām, ka Latvijas pēdējo gadu vēsture jau ir pārbagāta ar neveiksmīgiem projektiem, kam par pamatu ir bijusi vien vēlme ātri apgūt Eiropas fondu naudu, nevis saprātīgi plānota attīstība.

KLUB tādēļ ierosina neiznīcināt mežu, kura augšanu vēlamies redzēt mēs un arī Valmieras iedzīvotāji, kuru bērnu te iestādīto jaunaudžu pieaugšanu pēc 70 gadiem piedzīvos vien viņu bērnu bērni. Vēršam Valmieras pašvaldībai uzmanību, ka tikmēr pašā pilsētas teritorijā vēl ir daudz patiesi degradētu teritoriju, kuras kā neveiksmīgi investīciju projekti degradē un ietekmē  iedzīvotāju ikdienu.

Par vienu no argumentiem atdot Valmierai Kauguru pagasta administratīvās teritorijas daļu kalpo apgalvojums, ka Valmiera otras pašvaldības teritorijā, proti, Beverīnas novadā, nevar ieguldīt finanšu līdzekļus VIP izveidošanai. Taču Beverīnas novada domes priekšsēdētāja C. Purgale «Liesmā» apgalvo, ka līdz ar šī parka izveidi arī pie Kauguru pagasta viensētu mājām «pienāks komunikācijas: ūdensvads, kanalizācija, gāze, elektrība, laba satiksme». Tāds apgalvojums ir pretrunā ar iepriekšējiem argumentiem, jo, ja Valmiera novada teritorijā nevar ieguldīt finanšu līdzekļus, tā nevarēs veikt arī infrastruktūras uzlabojumus līdz viensētām. Iespējams, ka Purgales kundze kārtējo reizi maldina iedzīvotājus.

KLUB ir izteikusi priekšlikumu iesaistīt vietējos iedzīvotājus VIP izveidošanas ieceres apspriešanā, kā arī ir izstrādājusi priekšlikumus iespējamo alternatīvu izvērtēšanai un vēlas tikt iesaistīta konstruktīvās diskusijās ar Beverīnas novada pašvaldību. No iepriekš minētajiem faktiem ir gana skaidrs, ka jautājumu VIP projekta sakarā ir vairāk nekā pamatotu atbilžu. Tāpēc aicinām abu pašvaldību vadītājus nomierināties, pārtraukt šobrīd aktuālo publisko apspriešanu un atgriezties projekta sagatavošanas fāzē, lai izstrādātu un atrastu pamatotu risinājumu parka izveidei Valmieras, Kauguru un Vidzemes iedzīvotāju (arī nākamo paaudžu) interesēs, nevis pieskaņojot to viena vai pāris potenciālu investoru naudas maisiem.

Lai arī šī nebūtu tikai tukša runāšana un plātīšanās ar gudrām, bet pēc satura tukšām frāzēm, kā vienu no alternatīvām piedāvājam izskatīt un attīstīt domu par Valmieras un Kauguru pagasta teritoriju pilnīgu apvienošanu. Atzīt de iure, kas de facto jau noticis: daudzi Kauguru pagasta iedzīvotāji dodas darbā uz Valmieru, bet valmierieši — uz pagasta uzņēmumiem, Valmieras bērni savas dienas vada Mūrmuižas bērnudārzā un skolā, bet kaugurieši mācās arī Valmierā. Varbūt ir īstais laiks norakt kara cirvjus un apvienot spēkus kopīgam uzplaukumam? Valmiera iegūtu daudz vairāk alternatīvu teritoriju attīstības plānošanai, bet Kauguri — attīstības iespējas, ko nekādi nespēj realizēt esošā novada pārvalde.

J. Baiks: «Varam jau «klapēt» visu ciet, bet drīz reģionos nebūs cilvēku, kam to svaigo gaisu elpot, jo iedzīvotājiem vajag darbu un iespējas nodrošināt savas ģimenes. Valmiera, kā nacionālas nozīmes centrs, ir atbildīga, lai tiktu sperti praktiski soļi, kas cilvēkos, it īpaši jaunos cilvēkos ar labu profesionālo kvalifikāciju, viestu pārliecību, ka reģionos būs attīstība, ka arī laukos var veidot uzņēmējdarbību un īstenot inovatīvas idejas.»

Arī šeit varam palīdzēt, jo KLUB biedri ir arī visi lielākie Kauguru pagasta uzņēmēji, kuriem J. Baika kunga definēto problēmu risinājumi ir ikdiena, gan radot un nodrošinot darbavietas pagasta, novada un pilsētas iedzīvotājiem, gan ražojot eksportspējīgus produktus.

Nobeigumā. Diametrāli pretēji J. Baika kunga intervijā paustajam uzskatām, ka Sūnu ciema domāšanai ir jāsaka stingrs «JĀ». Ikviens, kas ir izlasījis A. Upīša stāstu līdz galam, zina, ka tieši Sūnu ciema zēni, devušies pasaulē un uzkrājuši pieredzi, atgriezās mājās un ar savu piemēru parādīja mājās palikušajiem, ka pietiek krāmēt mēslus dzīvojamās istabas vidū un dēvēt to par labu un pieņemamu risinājumu svaiga gaisa un telpu tīrības nodrošināšanai. Sūnu ciema zēni saprata, ka govīm un kūtsmēsliem (t.i. — ražošanai) ir sava vieta, bet sadzīvei daudz piemērotākas ir gaiši balsinātas sienas un svaiga gaisa pārpilnas telpas. Tieši ar šādu domāšanu izveidots Vidzemes Industriālais parks būtu uzskatāms par īstu Vidzemes reģiona Laimes lāci. To arī mums visiem novēlam un par tādu aicinām strādāt un cīnīties.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru