Šajās dienās aprit ja ne gluži apaļa, tad tomēr jubileja Latvijas valsts pamatlikumam — Satversmei. Latvijas valsts galvenais dokuments ir pieņemts 1922. gada 15. februārī, un tātad tam aprit 90. gadu. Vienlaikus tieši šajā ne visai apaļajā gadadienā ir sākušās intensīvas runas par Satversmes iespējamo mainīšanu.
Ideju rosinātājs ir Latvijas prezidents Andris Bērziņš, taču pati doma par Satversmes grozījumu apspriešanu kaut kā nerod atsaucību, īpaši politiķu aprindās. Visa veida pārkārtojumi, sava veida kosmētiskās reformas, tās — jā, mums pat pie varas atrodas partija ar reformu vārdu nosaukumā, kam «pēc noklusēšanas» nepieciešams kaut ko reformēt. Prezidentam attiecīgi ir vēlme pārņemt iniciatīvu savās rokās, tādēļ arī šāda ierosme.
Būsim jau nu godīgi, mūsu Satversme ir rakstīta citos laikos un visai slikti atbilst mūsdienu realitātei. Necelsim Satversmes tēvus svēto kārtā — arī viņiem bija šādas tādas intereses, ko minētie kungi veiksmīgi iekļāva valsts pamatlikumā. Tās viņu pie varas esošie pēcteči veiksmīgi izmanto vēl šo baltu dieniņu. Kaut vai tāds sīkums kā personiskas atbildības trūkums. Ievēlēšana pēc sarakstiem paredz partijisku atbildību, bet partija šodien ir, rīt tās nav, un arī atbildēt tā īsti nav kam.
15. Februāris, 2012
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.






























































































































Pievienot jaunu komentāru