Varbūt publisks kauns izmācītu

Varbūt arī nesanāca gluži ideāla rīcība šīs ekstrēmās situācijas neitralizētājiem, ne par to šis stāsts. Šoreiz — par vainīgo un viņam nepieciešamo sodu. Mūsu likumdošana neļauj pirms tiesas lēmuma šādu indivīdu publiski kārt pie lielā zvana, gan jau arī tiesas lēmums kaut kur ikdienas lietu jūklī tā arī paliks tikai klāt bijušo zināšanai. Slikti! Jo daļā sabiedrības tas tikai rada vēlmi citureiz sastrādāt ko līdzīgu: sak, piezvanīsim atkal un pateiksim, ka bumba tur un tur ielikta... Starp citu, Valmieras autoostas sakarā vēl viens telefoniskais bumbotājs pieteicies pagājušās nedēļas nogalē. Šo dzērājvīru gan atšifrējuši zibenīgi, jo tas  tonakt bijis jau trešais zvans no šī telefona, un katru reizi manāmi iereibušais zvanītājs sūdzējies un draudējis par citu lietu. Šo faktu aizvakar man pastāstīja SIA VTU Valmiera valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš, ar viņu pārrunājām, kā līdzīgos gadījumos vajadzētu rīkoties, lai vainīgie savu (pieķeršanas gadījumā, protams) saņemto sodu patiešām izjustu kopā ar publisku sabiedrības nosodījumu. Vienkārši sakot, lai viņi būtu spiesti nokaunēties publiski, pie tam ne jau tikai mirkli vien.Te interesanta pieredze ir ASV, kur gadījumos, ja, piemēram, cilvēks apzadzies lielveikalā un pieķerts pie rokas vai arī aizturēts pie stūres reibumā (bez avārijas izraisīšanas), tiesnesis apsūdzētajam reāla neliela cietumsoda vietā piedāvā publiska nosodījuma saņemšanu.