Valmieru pasaulē zina un novērtē

Vispirms, lūdzu, par iespaidiem nesen redzētajā lielākajā Latvijas investīciju projektā ASV — P-D Valmiera Glass USA Corp. ražotnē Džordžijas štatā.

Biju Dublinā jau otro reizi, jo 2015. gadā biju klāt arī pirmās ražotnes atklāšanā. Tā bija ievērojami mazāka rūpnīciņa, nekā ir šī. Vispirms gribu pastāstīt par investīciju vidi. Tur ir ļoti liela pretimnākšana gan no vietējās pašvaldības, gan no štata, gan vispār no valstiskām programmām! Džordžijas štatā patlaban ir problēmas ar nodarbinātību. Šajā teritorijā ir samērā augsts bezdarba līmenis. Arī tāpēc, ka savulaik tur bijušas lielas militārās bāzes, bet tagad viss ļoti samazināts, tāpēc tas ir īpaši atbalstāms reģions. Ņemot vērā, ka iepriekš Valmieras stikla šķiedra tur veica lielu izpēti gan par resursiem, gan par visu pārējo un vieta tika atzīta par atbilstošāko, patīkami pārsteidza valsts attieksme pret šo iniciatīvu. Apsveikuma runās, atklājot jauno ražotni, vairākkārt tika uzsvērts — pie mums ir ienācis liels uzņēmums, kas izveidojis labas darba vietas, un tas nozīmē, ka mūsu cilvēkiem būs, kur strādāt, viņiem būs labs atalgojums, līdz ar to būs laimīgas ģimenes... Tas viss ir atbalsta mehānisms, kā var dabūt valsts līdzfinansējumu un arī štata atbalstu infrastruktūras izveidei un arī zemes piešķiršanai, kas pirmos gadus ir praktiski par brīvu, arī ostu darbam, kur var dabūt būtiskas atlaides jūras konteineru sūtīšanai. Tur ir ļoti liela pretimnākšana, kas ir kā valstiska programma, kur visu apmaksā štats, bet pašvaldība uz vietas organizē darbus. Tur var redzēt attieksmi, tāpēc arī uzņēmumi tur ieinteresēti visu darīt. Tai skaitā valsts maksā ievērojamu finansējumu par katra darbinieka sagatavošanu atbilstoši konkrētās profesijas vajadzībām.

Tas varētu būt atdarināšanas cienīgs piemērs arī pie mums...

Jā. Jo mums jau viss atkarīgs no tā, cik pašvaldībai ir resursu. Un tad sākas ar 28 dažādām atļaujām, kuras jāsaņem, lai vispār saprastu, kur ko var un nevar. Kad sākas dažādi novērtējumi, tie var ilgt 6 līdz 12 mēnešus, un vēl ar nezināmām sekām. Ja ir iespēja salīdzināt... Protams, es te neaģitēju pret to, ka jāaizsargā daba, taču mēs pārspīlējam nenormāli daudzos jautājumos! Ja paskatās tā valstiski, tad tas, iespējams, ir viens no iemesliem, kāpēc mums tik grūti strādāt, — tiklīdz kaut cik panāksi pretī kādam investoram, tā tev būs virsū kontrolējošās institūcijas un pārmetīs, ka valsts atbalsts bijis par lielu vai arī pašvaldība kaut ko izšķērdējusi un kaut ko pa lēto iedevusi... ASV šie jautājumi valstiskā mērogā ir sakārtoti, tur ir atvērti investīcijām, tur vadītāji saprot, ka galvenais — būs labi apmaksātas darba vietas un cilvēki būs laimīgi tāpēc, ka viņiem būs uz vietas ko darīt. Neapšaubāmi, Valmiera Glass ir pasaules mēroga uzņēmums, kas ražo ļoti pieprasītu produkciju gan auto, gan avio industrijā, gan arī kosmosa kuģos, un, lai viņi šajā pasaules tirgū noturētos, šis solis viņiem bija ļoti nepieciešams. Jo Amerikas tirgus ir ļoti liels un transportēšanas izmaksas ir samērā augstas pret produkta izmaksām. Lai mēs te, Valmierā, būtu stiprāki un nepazustu, viņiem tas ir jādara! Tāpēc es ļoti atbalstu šo risinājumu. Dublinā jaunā rūpnīca iespaidīga — 3,5 hektāri zem jumta ir tapuši 14 mēnešos, ieskaitot iekārtu uzstādīšanu. Ko līdzīgu izdarīt tādos tempos Latvijā, manuprāt, būtu pilnīgi neiespējama misija... Projekta vadītājs ir valmierietis Tālis Dreimanis, arī starp projekta vadības cilvēkiem, ko ceremonijā sauca uz skatuves, lielākā daļa bija mūsējie. Interesanti, ka metāla konstrukcijas uz ražotni konteineros veda no Daugavpils, bet objektu būvēja liepājnieki.