Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas ērģelēm — 130
Kungs, Tu mums dosi mieru,
jo Tu mums esi visus mūsu darbus pašķīris. (Jes 26;12)
Laiks rit nepielūdzami. Ir aizgājušas daudzas jo daudzas paaudzes. Kādus tik pārbaudījumus un grūtības ir dāvājis laiks un cilvēki! Kas šodien vairs pateiks, cik ērģelnieku ir spēlējuši uz mūsu baznīcas ērģelēm? Cik dievkalpojumu noticis, cik dziesmu izdziedāts, cik mierinājuma gūts, klausoties ērģeļu skaņās? Viss ir pārdzīvots, un 2016. gadā mums ir dāvāta iespēja piedzīvot ērģeļu jubileju.
Laika ritējumā Valmieras baznīcas instrumenti vienmēr izcēlušies citu Vidzemes dievnamu vidū. Jau samērā agri, 1688. gada inventārā, minēts pozitīvs — nelielas pārvietojamās ērģeles, kas bija novietotas dziedātāju luktā.
1780. gadā no Halles uz Rīgu pārnākušais ērģeļbūvētājs Heinrihs Andreass Konciuss Valmieras baznīcā iebūvē 32 reģistru ērģeles. Viņš ne tikai uzbūvējis Rīgas Jēkaba, Reformātu un Liepājas Trīsvienības baznīcas ērģeles, bet arī palielinājis Rīgas Doma instrumentu. Visatzinīgākos vārdus šim meistaram veltījis neviens cits kā pats Johanns Sebastians Bahs. Pakavēties ilgāk pie H. A. Konciusa mums liek arī fakts, ka pēc ērģeļu iebūves Sv. Sīmaņa baznīcā meistars savu darbnīcu pārceļ uz Valmieru un nodzīvo šeit līdz mūža galam. Viņa kapa vieta gan nav zināma. Piemiņas plāksne Kaugurmuižas īpašniekam baronam Johanam Heinriham fon Mengdenam, kas šobrīd novietota ērģeļu fasādē, liecina, ka viņš ziedojis gandrīz pusi no tām nepieciešamajiem 1000 dālderiem. Šis instruments, būvēts vēlīnā baroka tradīcijā, kalpo vairāk nekā 100 gadus.
Mainoties ērģeļmākslas tendencēm, rodas nepieciešamība pēc jaunām ērģelēm Valmieras baznīcā. Un arī tās būvēt tiek aicināts izcils savas jomas lietpratējs — Frīdrihs Ladegasts (1818 -1905) no Veisenfelsas.
JOPROJĀM UNIKĀLAS! Sv. Sīmaņa baznīcas ērģeles Valmierā. Šalkoņa Ozoliņa foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv