22. Septembris, 2018
Vārda dienu svin: Maigurs, Mārica, Māris

Valmiera piekāpjas Rīgai

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Sestdien Vidzemes Olimpiskajā centrā SynotTip Virslīgas 13. kārtas ietvaros VALMIERA GLASS VIA uzņēma galvaspilsētas klubu Riga FC. Salīdzinot ar abu klubu pirmo tikšanos šajā sezonā maija sākumā Skonto stadionā, kad valmierieši cieta sagrāvi ar 1:6, šajā spēlē bija vērojama lielāka mūsu futbolistu pretestība, tiesa, uzvarai vai vismaz neizšķirtam ar to gan bija par maz — tika piedzīvots vienpadsmitais zaudējums — 0:2 (0:1).

Valmiera piekāpjas Rīgai

Pirms šīs spēles bija zināms, ka komandai palīdzēt nevarēs vairāki tās līderi, traumās iedzīvojušies Sambo, Pallo, Lūsiņš, Fjodorovs, no muguras savainojuma tikko atkopies Sietinsons, plus vēl algotā darba prombūtnē esošais Savaļnieks... Trubačova starta vienpadsmitniekā laukumā izgāja šosezon maz spēlējušie Eduards Stīpnieks, bet spēles gaitā uz maiņu nāca pirms mēneša 9. klasi pabeigušais, 16 gadus jaunais Māris Barkovskis. Turpretī laukuma otrā pusē neviena spēlētāja uzvārds liekus komentārus neprasīja — līdzās kvalitatīviem leģionāriem arī Latvijas valstsvienības spēlētāji Antons Kurakins un Vladislavs Gabovs.

Valmierieši gan rīdziniekiem vieglu dzīvi laukumā neradīja, visas spēles garumā, pat pēc nonākšanas mazākumā, turot pretinieku sasprindzinājumā. Nevar nepamanīt, ka komanda ar katru nākamo spēli laukumā iziet ar vēl lielāku pārliecību, arī trīceklis kājās jau sen kā pārgājis — nezinu, vai tas ir Trubačova vai Ērgļa panākums, vairāk sliecos uz to, ka tas bija tikai laika jautājums — adaptācijas periods augstākajā līgā.

Ja vien vēl izslēgtu tādus momentus kā pirmo vārtu zaudējumā, kad pie tālā vārtu staba pilnīgi nepiesegts ilgāku laiku ganījās pirmo vārtu autors Bajenko, tad varētu teikt, ka spēlētāju koncentrēšanās jau ir vajadzīgajā līmenī. Pa pusei kas līdzīgs atgadījās arī pie otro vārtu zaudējuma, kad tas pats Bajenko burtiski ielidoja Bogdanova sargāto vārtu soda laukumā, gūstot savus otros vārtus šajā spēlē.

Vēl viens mūsējo Ahilleja papēdis ir vārtu gūšana — pēdējās piecās spēlēs esam iesituši tikai vienus vārtus, un tie paši aizsarga Sambo rēķinā. Arī spēlē pret Rīgu gaužām maz apdraudējām Ozola sargātos vārtus.

Un vēlreiz, neskatoties uz šo zaudējumu, — ne reizi spēlē nebija tā sajūta, kas nereti piemeklēja sezonas pirmajās spēlēs, ka tūlīt, tūlīt pretinieks mūsu futbolistus saraus gabalos, — ir skaidrs, ka valmierieši kļuvuši par daudz grūtāk pārlaužamu riekstu, un, ja reiz nāks arī pirmā uzvara, tad tā vairāk būs pelnīta nekā veiksmes nesta.

Kristaps Blanks, Riga FC treneris pēc spēles: «Saprotams, ka gaidījām grūtu cīņu, uz tādu noskaņojām arī mūsu futbolistus. Jau atkal, pēc pretinieku noraidījumiem, nevis mēs pārņemam iniciatīvu, bet to atdodam pretiniekiem — ja vairāk būtu paveicies viņiem, viss kaut kas varēja notikt. Paldies dievam, iesitām, kaut arī pēc tam paši sev radījām daudz galvassāpju. Šādas spēles mums ir jāmācās novadīt līdz galam bez liekas panikas. Galvenais pēc šādas spēles ir izcīnītie punkti — piektā uzvara pēc kārtas, piektā spēle bez ielaistajiem vārtiem. Ja Valmiera tā turpinās, tad viņi var atņemt punktus arī favorītiem.»

Gatis Kalniņš: «Ņemot vērā mūsu spēlētāju zaudējumus, tas tomēr ir diezgan liels faktors tādai komandai kā Valmiera, kas cīnās par izdzīvošanu. Kopumā vēlos pateikties puikām par pašatdevi un cīņu laukumā par katru centimetru. Jā, neizveidojām necik daudz vārtu gūšanas momentus, bet tādu nebija arī mūsu pretiniekiem. Bēdīgi, ka abus vārtus ielaidām pēc standartsituācijām, kurām īpaši gatavojāmies šīs nedēļas treniņos — pētījām Rīgas garos uzbrucējus, bet aizmirsām par aizsargiem. Jāpaslavē abi šīs dienas debitanti (Barkovskis un Nazarovs — aut.), mums jau tādu šosezon vairāk nekā vienpadsmit. Vēlme cīnīties kā līdzīgs ar līdzīgu ar turnīra augšdaļas komandām noteikti vērtējama pozitīvi, kā jau teicu, mums noteikti ir nākusi par labu treniņnometne Igaunijā. Pat mazākumā esot, varējām presingot un veidot kādu pretspēli. Šī kārta atkal ieies turnīra vēsturē ar mums kā vienīgo komandu, kas iztika bez leģionāriem (tāda bija arī pirmā sezonas spēle Ventspilī — aut.).»

Vēl šajā kārtā, no Valmieras pašreizējām pozīcijām skatoties, ļoti svarīga bija tikšanās starp Jelgavu un Mettu, kurā jelgavnieki svinēja laimīgu uzvaru ar 1:0. Nu viņiem ir 11 punktu, kamēr Mettai četri, bet mums divi. Jau nākamajā kārtā šo lietu kārtību Trubačova vīriem ir iespēja mainīt — uzvarot Jelgavu 14. jūlijā savā laukumā, mēs beidzot izrāptos no tik ļoti nepievilcīgās vietas turnīra tabulā. Pa starpu līdz šai cīņai priekšā arī Latvijas kausa izcīņas astotdaļfināla mačs — izbraukumā pret Preiļiem.

 

VALMIERA GLASS VIARiga FC 0:2 (0:1)

Vārti: Bajenko 17’, 73’

Brīdinājumi: Kalniņš 25’, U. Bērziņš 33’+63’, Kramēns 53’ — Deivīss 49’, Kovaļenko 66’

Noraidījumi: U. Bērziņš 63’

Sastāvi: Bogdanovs (v), Kramēns, Stīpnieks, Cipe, Miķelsons, Bankavs (90’ Sietinsons), Bērziņš, V. Jaunzems (83’ Nazarovs), Kalniņš, Ērglis (k) (56’ Barkovskis), A. Jaunzems — Ozols (v), Kārkliņš (88’ Čudars), Stuglis (59’ Mickevičs), Kurakins, Deivīss, Gabovs, Bajenko (k), Černomordijs, Lemajičs, Jeņins, Kovaļenko (69’ Etoks).

Spēles tiesnesis: Mareks Ķere

RĪDZINIEKI LĪKSMO — otro vārtu guvumā ukraini Bajenko sveic kamerūnietis Etoks un serbs Lemajičs.

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē:
4. Jūlijs, 2018

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai plānojat piedalīties 13. Saeimas vēlēšanās?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 

Partneri