19. Novembris, 2018
Vārda dienu svin: Liza, Līze, Elizabete, Betija

Vai mode ietekmē arī vārdu izvēli?

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Šonedēļ sveicam vai visos laikos populāro vārdu nesējus — pirmdien ar skaistākajām vasaras puķēm suminājām Kristīnes, otrdien Jēkabus, trešdien Annas,  šodien — Martas.

Vai mode ietekmē arī vārdu izvēli?

Savukārt Centrālā statistikas pārvalde (CSP), domājot par Latvijas simtgadi, izpētījusi un publiskojusi, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datus par personvārdu popularitāti 100 gadu laikā, sarakstu ar populārākajiem personvārdiem. Ar abu iestāžu kopējo dāvanu Latvijai un sava vārda vietu Latvijā tās 100 gados detalizētāk var iepazīties adresē: http://vardi.csb. gov.lv

Kādu vārdu likt savam jaundzimušajam, vienmēr ir vecāku individuāls lēmums, tomēr, kā atzīst pētnieki, vārdu modei sava ietekme ir. Piemēram, no 1918. gada līdz pat 2000. gadam pirmajā vietā nemainīgi bijis Jānis. Ap 2005. gadu to apsteidzis Daniels, bet pēdējā desmitgadē dzimušo zēnu līderos izvirzījies Roberts, kas bijis populārs jau Latvijas pirmās brīvvalsts gados, jo sevišķi Vidzemē, vēlāk tā popularitāte samazinājusies, tomēr vienmēr tas noturējies starp 100 populārākajiem zēnu vārdiem. Tāpat 100 vārdu topu nav pametis arī Pēteris, Aleksandrs, Andrejs, Kārlis, Roberts, Eduards, Artūrs, Mārtiņš u.c.

Interesanti, ka jaundzimušā vārdiņa izvēli zināmā mērā ietekmējuši tautā populāri kinodarbi, mākslinieku spilgtais tēlojums, sportistu veiksmes. Piemēram, Artūrs vārdu topā piedzīvojis gan ziedu laiku, gan kritumu, bet 1985. gadā Latvijā un Rīgā sasniedza pat otro vietu, iegūstot necerētu piekrišanu, kas, iespējams, saistīta ar hokejista Artūra Irbes veiksmīgo sportista karjeru. Vēlākos gados to pašu varētu teikt arī par Martinu un Tomasu, novērtējot skeletonistu brāļu Dukuru izcilos panākumus. Emīls vārdu topā ienāk 1995. gadā (13. vieta, 2015. gadā 6. vieta), kas varētu būt saistīts ar Vara Braslas mākslas filmu «Emīla nedarbi». 1980. — 90. gados ievērojami skan Kristīnes, iespējams, šo izvēli motivējusi arī Vijas Artmanes spoži nospēlētā Kristīne Leonīda Leimaņa filmā «Purva bridējs». Bet Amēlijas droši vien var pateikties burvīgajai franču aktrisei Odrijai Tatū par Amēlijas lomu tāda paša nosaukuma filmā. Starp citu, mūsu Kalendārvārdu komisija 2008. gadā Amēliju iekļāva oficiālajā personvārdu sarakstā.

Toties ļoti atturīga bijusi attieksme pret vēsturiski nozīmīgu un politisko personu Ādolfa Hitlera un Josifa Staļina negatīvo darbību, un tās ietekmē Ādolfs no Latvijas 100 vārdu topa izkrita ap 1940. gadu, Josifs jau ap 1930. gadu.

Neapšaubāmi interesanti ir ielūkoties iepriekšējo paaudžu vārdu mantojumā. Apliecinot cieņu un mīlestību pret savu dzimtu un saknēm, jaunie vecāki atgriežas pie pirms divām trim paaudzēm iemīļotiem vārdiem, un atkal populāri kļuvuši, piemēram, Roberts, Kārlis, Ernests, Rihards, Jēkabs.

Savukārt Anna dominē līdz pat Otrā pasaules kara beigām (no 1918. gada līdz 40. gadu vidum) un kopš 1990. gada atkal ir topa piecniekā. Anna un Marija joprojām ir stabila vērtība Latgales sieviešu vārdu modē. Un no šobrīd 10 populārākajiem vecvecmāmiņu un vecmāmiņu vārdiem, kas kādu laiku arī zaudēja savu popularitāti, ap 2000. gadu topā atgriezusies Sofija, Emīlija, Marta, Alise, Katrīna un Elza.

20. gs. otrajā pusē vispopulārākais meiteņu vārds bija Dzintra, bet ap 70. gadiem tas topu pametis un pagaidām tajā nav atgriezies. Ap 1950. gadu Latvijā meiteņu vārdu zvaigžņu stundu piedzīvoja Valentīna, tomēr kopš 1985. gada pagaidām  tajā nav atgriezies.

No 1955. gada līdz 1975. gadam pirmajā vietā izvirzās Tatjana, Svetlana, Jeļena, ko lielā mērā acīmredzot noteica no toreizējām PSRS republikām Latvijā iebraukušie iedzīvotāji. Tā kā Vidzemē viņu bija mazāk, te pirmajā vietā bija citi vārdi — Anita, Inese, Inga. Ir, protams, vārdi, kas kādus gadus zaudējuši popularitāti un tā arī kopš 1930. g. nav spējuši atgriezties vārdu modē, piemēram, Žanis, Fricis, Teodors.  Kopš 50. gadu beigām, 60. gadu sākuma tāds liktenis skāris arī tādus vārdus kā Alfrēds, Leons, Arnolds, Laimonis, piecus gadus vēlāk uz neatgriešanos no simtnieka izkritis Arvīds, Elmārs, Vilis, Ojārs, Leons, Voldemārs.  20. un 30. gados iecienītie vārdi Milda, Alma, Tekla, Zelma, Herta, arī Dzidra, Mirdza, Biruta, Ausma un Aina izkrituši no topa 1995. gadā, arī tajā pagaidām nav atgriezušies.

Mazo vidzemnieču populārākie vārdi šobrīd ir Marta, Elza, Alise un Emīlija, kas bija modē arī 20. un 30. gados. Interesanti, ka Sofija, kas pēdējos gados Latvijā ir topa pirmajā vietā, bet Vidzemē 13. vietā, 20. un 30. gados nemaz nav bijis vidzemnieču iecienīts vārds. Tai laikā Sofija bijis ļoti izplatīts vārds Latgalē, bet ne citos valsts reģionos. Savukārt pašlaik ļoti populārais vārds Dārta bijis sens un izplatīts latviešu vārds vēl pirms Latvijas valsts dibināšanas.

Tagad vārdus savām meitām Vidzemē visbiežāk dod māmiņas, kuru vārds ir Inga, Ilze, Iveta, Inese, Dace, Kristīne, Līga, Sandra, Sanita un Ieva, tāpēc šie vārdi šobrīd nav pašu populārāko vidū. Tomēr Līga, Kristīne un Ieva vēl joprojām saglabā vietu populārāko simtniekā, lai arī ne topa augšgalā.

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē:
27. Jūlijs, 2017

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Ko jūs vēlētu valstij nākamajos 100 gados?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
 
 

Partneri