Ulmaņlaiki, kuri neatgriezās
Šajās dienas tiek atzīmēta Latvijas reālās neatkarības atjaunošanas 25. gadskārta. Jāatgādina, ka lēmums par neatkarības pasludināšanu tika pieņemts 1991. gada 21. augustā, kad Maskavā notika tā dēvētais augusta pučs, un gadījumā, ja tas izrādītos veiksmīgs, Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības centieni, visticamāk, tiktu noslīcināti asinīs, pie tam vārda tiešā, nevis pārnestā nozīmē. Tomēr zvaigžņu stāvoklis un situācija Krievijā izrādījās mums labvēlīga, tamdēļ kārotā neatkarība tika izcīnīta.
Vienlaikus pat pēc 25 neatkarības gadiem ļoti daudz no tā, par ko mēs bijām pārliecināti PSRS sabrukuma laikā, tā arī nav piepildījies, bet vēl daudz kas cits izrādījies ne gluži tāds, kā mēs domājām. Kas attiecas uz lielo politiku, tad pati neatkarība ir izrādījusies visai nosacīta, jo pastāv nesamērīga Latvijas atkarība no rietumu lielvalstu lēmumiem. Pats par sevi fakts, ka mazas un nebūt ne bagātas valstis ir spiestas pielāgoties lielvalstīm, nav nekas neparasts vai pazemojošs, tā vienkārši ir realitāte, tomēr Latvijas gadījumā saprātīgu pielāgošanos, piemēram, Eiropas Savienības (ES) lielvalstij Vācijai aizstāj skriešana pa priekšu vilcienam, kaut vai ieviešot Latvijai neizdevīgas ES prasības (kas pamatā nāk no Vācijas), un pat nemēģinot cīnīties par savām interesēm.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv