Tūjas un Bauņu muižas parka koki
Pēc tam, kad šī gada sākumā dabas retumu sargātājos sašutumu izraisīja izcilās Pētermuižas dižtūjas nozāģēšana, Latvijas petroglifu centra dižkoku apzinātājs Andris Grīnbergs šī centra interneta mājaslapā www.petroglifi.lv pauž viedokli, ka tūjas šobrīd kļuvušas par vienu no neaizsargātākajiem dižkokiem Latvijā. Kā jau vairākkārt ir teikts, — dižkoki ir ne tikai vietējo, bet arī pie mums no citurienes ieceļojušo koku sugu lielākie eksemplāri. Vārds «dižs» it kā cēlies Kurzemē, kur tas nozīmē «liels». Bet nu jau tas kopā ar vārdu «dižkoks» ienācis valsts oficiālajos dokumentos lielus izmērus sasniegušu un vēsturisku koku apzīmēšanai.
Tūja, precīzāk, Rietumu tūja (Thuja occidentalis) Latvijā par dižu uzskatāma, ja tā sasniegusi 1,50 m apkārtmēru. Šie jau pirms gadsimtiem pie mums ievestie un ieaudzētie koki visbiežāk redzami kapos un parkos, pie muižu ieejām, arī pie skolām un dažādām sabiedriskām ēkām. Dzīvžogos augošās nereti tautā sauc par dzīvības kokiem, jo kā jau mūžzaļš ciprešu dzimtas koks tūjas ir nemainīgi zaļas arī ziemā. Izmēros tās nevar sacensties ar dižiem ozoliem, liepām vai priedēm, bet katrai koku sugai ir savs formāts un šarms.
Dižākās
Latvijas pašlaik dižākā tūja aug Zemgalē, Auces novada Bēnes pagasta Gailīšu kapos. 2016. gadā šo tūju vēlreiz uzmērīja Andris Grīnbergs un Indulis Krauze un secināja, ka tā sasniegusi 2,81 m apkārtmēru. Otra dižākā bija Pētermuižas dižtūja, kas pirms nozāģēšanas bija izaugusi līdz 2,76 m apkārtmēram. Nu tās vairs nav. Tagad otrā dižākā (2,53 m) ir viena no divām pie «Bērziņu» māju drupām augošajām tūjām Dobeles novada Bikstu pagastā, bet trešā (2,45 m) — Alūksnes novada Zeltiņu pagastā pie «Jošku» mājām.
SARUNA PIE DIŽTŪJAS. Ludmila starp tās sašķeltajiem stumbriem īpaši ļāvusi ieaugt pīlādzim, varbūt tas arī tūju ciešāk kopā turēšot. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv