Tomēr nepazudīsim
Šis mācību gads Arhlatviešu (M. Gorkija) vidusskolā sākās skumji. Baškortostānas Izglītības ministrija pieņēma likumu, ka dzimto valodu var apgūt, ja klasē, kurā apgūst konkrēto valodu, ir vismaz septiņi skolēni. Latviešu valodas apguvēju klasēs nav tik daudz skolēnu. Klasē galvenokārt ir viens vai divi skolēni, kas vēlas apgūt latviešu valodu kā dzimto valodu. Cik dīvaini! — Baškortostānā vienmēr ir atbalstītas minoritātes, vienmēr ir ticis uzsvērts apgalvojums, ka ikvienai Baškortostānas republikā esošajai tautai ir tiesības apgūt savu dzimto valodu. Vārdi ne vienmēr sakrīt ar darbiem: izrādījās, šoreiz latviešiem nav tiesību apgūt savu dzimto valodu. Tā ir tauta, kas savulaik Baškortostānā ne tikai apstrādāja zemi, bet arī dibināja latviešu skolas, bibliotēkas, korus un orķestrus. Skumji, tiešām skumji un sāpīgi, ka tā vienkārši var aizmēzt to, kas tik ilgi un rūpīgi kopts un uzturēts. Taču šoreiz par laimi ir «bet», kas šo skumjo stāstu vērš mazliet gaišāku un cerīgāku.
Jau sen esmu sapratusi, ka latviešu valodas skolotājas darbu Baškīrijā man palīdz veikt debesis. Tajās raugos diezgan bieži, sevišķi, kad tajās mirdz zvaigznes vai mēness, jo es zinu, ka tieši šīs pašas zvaigznes un mēness apmirdz arī Latviju, mājas, par kurām domāju katru dienu. Šogad pirmajā klasē ir septiņi skolēni, kuri vēlas apgūt latviešu valodu. Tātad latviešu valodas stundām Arhlatviešu vidusskolā būs būt! Ieva Ozoliņa, Semjons Cīrulis, Ksenija Isajeva, Varvara Trocenko, Aleksejs Vasiļjevs, Angelīna Gaļina un Kamila Azimžonova, viņu vecāki atbalsta latviešu valodas apguvi un saglabāšanu skolā. Pie tam, saglabājot valodu, tiek saglabāta arī kultūra ne tikai ciematā, bet visā republikā.
TĀ TAS NOTIEK. Latviešu valodas stundā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv