Te labās, te sliktās ziņas
Kopš Latvija ir pilntiesīga ES dalībvalsts, kas tik nav piedzīvots mūsu lauku sētās, kur lauksaimniekiem saimniekot, ražot un galu galā arī dzīvot arvien vairāk liek pēc Eiropas Komisijas regulām. Kādi tik jauninājumi, termini un nostādnes pa šo laiku nav lauku ļaudīm priekšā nākuši. Nenoliedzami, visā tajā arī pozitīvā ir bijis pietiekami daudz. Šoreiz nerunāsim par lielo lauksaimnieku vērienīgi realizētajiem ES SAPARD un vēlāk saimniecību modernizācijas projektiem, kuru rezultātā arī mūsu pusē tapa ne viens vien valstī modernākais piena ražošanas komplekss. Svētki, saņemot ES atbalstu, savulaik bijuši ne tikai pilīs, bet arī būdiņās.
Prātā nāk kāda bijusī kolhoza slaucēja, kas savu veselību bija krietni sabeigusi govju fermā. Viņai, neskatoties uz veselības problēmām, tomēr pietika spēka un izdomas vienai no pirmajām pagastā izveidot savu zemnieku saimniecību, kas sekmīgi strādā joprojām, tiesa, nu jau ar saimnieces dēlu pie saimniekošanas stūres. Tā sanāca, ka šajā sētā viesojāmies dienā, kad saimniece, pārrakstot saimniecību uz dēla vārda, saņēma savu pirmo ES lauksaimnieka pensiju.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv