24. Maijs, 2019
Vārda dienu svin: Marlēna, Ilvija, Ziedone

Valmierietis

Bija un vairs nav

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Tas laikam bija pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās vai deviņdesmito gadu sākumā, kad Valmierā vēl uz pilnu klapi darbojās maizes kombināts. Vai tas toreiz vēl piederēja Zilonim jeb Valmieras reģiona patērētāju biedrībai, vai jau bija sācis iet, kā tautā saka, no rokas rokā, patiesībā nav tik svarīgi.

Rindiņas pārtapa dzejoļos

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

ANGELIKA GABALE ir valmieriete pašās saknēs. Pašlaik viņa mācās Valmieras Viestura vidusskolas 12. klasē. Jaunā meitene aizraujas ar teātri un vēlētos ar to saistīt savu nākotni, tāpat ļoti tuva ir viņai ir māksla kopumā – grāmatas, filmas un mūzika. Viņa ne tikai lasa, skatās un klausās,  bet arī rada to – raksta dzeju un prozu, fotografē un glezno.

Valmierieši savai pilsētai. II

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

„Top jaunā Valmiera! Viss Valmieras pilsētas pašvaldības darbs veltīts iedzīvotāju ērtības un labklājības vairošanai”, — tā lasītājiem vēstīja laikraksts Valmierietis pirms astoņdesmit gadiem, vienā no septembra numuriem. Cildināts paveiktais pēc 1934. gada 15. maija. Precizēšu, ka pašvaldības darbības gados, kad pie valdīšanas bija sociāldemokrāti, uzcēla ne mazāk nozīmīgus un būtiskus pilsētas infrastruktūras objektus: ūdenstorni (1921.-1922.), pirti (1927.)

Vajadzīga arī koku savākšanas akcija

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Jau sen vismaz katram valmierietim  viena no gada vislielākajām šanām allž ir  bijusi rudens atnākšana. Katrs no tiem sevi tāds  piesaka ar ozolu, liepu, arī bērzu un pīlādžu zaļās rotas iekrāsošanu rudenīgos toņos, kurai nenovēršami seko arī lapu nokrišana, pašnobiršana vai visnoturīgāko noplūkšana ar stipru vējošanu.

Par (ne?) atgriešanos

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

– Brauciet mājās! Brauciet mājās! Brauciet mājās!

Tā Dziesmu svētku laikā skan Rīgas ielās, kad garām iet latviešu kori un dejotāji no citām valstīm. Tajos arī  cittautieši, viņi saucienus nesaprot. Tulko blakus ejošie latvieši. Un angļi, īri, norvēģi, somi, vācieši, zviedri... droši vien smaida. Viņi taču pēc Dziesmu svētkiem tiešām brauks mājās. Kopā ar šiem migrantiem, latviešiem.

Visu mūžu riteņos

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Viņam decembrī būs 45 gadi, taču Valmieras olimpieša treka riteņbraukšanā un BMX Ivo vecākais brālis OLAFS LAKUČS ir mazāk publiska persona. Iespējams, nepelnīti, jo arī viņš 30 gadus  sekmējis šī sporta attīstību Valmierā, Latvijā un arī starptautiskā mērogā.

Birzgaļu dzimtas sāga. IV

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

1956. gada janvārī mūsu ģimene atkal bija kopā. Tēvs 9 gadus bija pavadījis Vorkutas lēģeros, es ar māti un māsu 7 gadus izsūtījumā Amūrā. Mātes māsa Hermīne bija sarūpējusi mums apmešanos Rencēnos Melngalvju mājā un mātei darbu skolas virtuvē. Hermīne zināja, ka Burtnieku ciema padome pārdod leģionā kritušā brāļa Pētera māju Vecžagarus. Abas gribēja saglabāt dzimtai sava tēva celto māju. Tēvs steigšus apmetās mājas brīvajā galā, kur kolhozs “Cerība” bija diedzējis kartupeļus. Gultas nebija, gulēja uz mūrīša, un nebija nekā, ja neskaita bleķa karoti no lēģera. Brīvība mums bija atdota ar ierakstu bez konfiscētās mantas atgriešanas.

Visa pamatā darbs ar sevi

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Ar Samantu Bergu tiekamies Valmieras novada fonda mājīgajās telpās, kur meitene pēc mūsu tikšanās pievērsīsies brīvprātīgajam darbam. Pašlaik viņa strādā pie projekta, kur rīko politiskās diskusijas ar partiju pārstāvjiem, lai izglītotu sabiedrību, galvenokārt jauniešus. Sarunas laikā ir pauzes, kuras meitene pamato ar domāšanu angliski, jo viņas ikdiena paiet kopā ar citiem brīvprātīgajiem no ārvalstīm.

Valmierieši savai pilsētai

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Daži pēdējie pirmskara gadi Valmieras sejā viesa jaunus, patīkamus vaibstus, jo vietējā pašvaldība, liekot lietā saprātīgā saimniekošanas ceļā iekrātos finanšu līdzekļus, nopietni ķērās pie sabiedriski nozīmīgu celtņu būves un pie ielu labiekārtošanas.  Pilsētas galvenos vārtus – Valmieras dzelzceļa staciju — ar centru tagad nu savienoja Pētera Ķuzes firmas būvētā monolīta betona plāksnēm klātā Stacijas iela, bet Gaujas kreisais krasts viesus sveica iztālēm ar pamanāmu, no zilu lobēliju ziediem veidotu košu pilsētas vizītkarti ar uzrakstu „VALMIERA”!  Ne velti, jo bija oficiāli zināms, ka viens no nākamās, 1940. gada olimpiādes Helsinkos, maršrutiem vedīs arī cauri Valmierai.

Par turpinājumu

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Izdziedāti, izdejoti, izspēlēti XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki. Par tiem teikts: skaistākie, labākie, visvairāk apmeklētie. Svētku izkārtojums – labs pamats nākamajiem 2023. gadā, svinot Dziesmu svētku 150 gadus.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai plānojat piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 

Partneri