20. Jūlijs, 2019
Vārda dienu svin: Ramona, Ritma

Tūrisms un daba

Skābenes – pirmais zaļais gardums pavasarī

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

«Laukos visi zina, ka pavasaros pirmais ēdamais zaļais gardums ir skābenes upmalas pļavā,» tā manas bērnības pēckara gados par laucinieku tikko pārtapušu pilsētas zēnu mācīja kaimiņu puika un veda šo gardumu rādīt. Zaļot tikko sākušajā pļaviņā dažādu augu bija gana. Tomēr arī tādā daudzveidībā nemaz nebija grūti pamanīt it kā steigā no zemes izlīdušo, bultveidīgo lapiņu čemurus. Nav jau droši pavasarī augus noteikt tikai pēc garšas. Taču tāda atsvaidzinoša skābuma, kāds ir vien skābenēm, pļavā nevienam citam augam nav.

Laiks, kad ticam bērzu sulām

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Dažnakt mīnusu temperatūra gan vēl nedaudz piebremzē bērzu sulu tecēšanu. Taču sulu laiks, var pat teikt, tā trakums ir klāt. Nu jau katrs sulu brīnumainajam spēkam ticošs latvietis otram tādam pašam sveiciena vietā vispirms jautā: «Vai bērzu sulas jau dzēri?» un steidz lielīties, ka pirmais sulu spainis jau iztukšots.

Bebru rūpes un nedarbi

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Palu uzplūdumā gadās redzēt apmulsušus un diezgan nevarīgus bebrus. Tādi ir no iepriekšējā pavasarī pasaulē nākušo paaudzes. Vecie bebri pēc kopā ar jaunajiem pavadītas ziemas nu viņus izraida no mītnes, jo kuru katru dienu pasaulē jānāk jau nākamajiem bebrēniem. Ar šādām rūpēm aizņemti vecie bebri šobrīd ne pārāk cītīgi turpina dižu koku nograušanu upmalās. Tādēļ, kamēr arī koki vēl nav salapojuši, šis ir labākais laiks, lai izvērtētu, kurš no grauzt aizsāktajiem kokiem vēl būtu atstājams bebriem zobu asināšanai un kurš noteikti nozāģējams.

Lielo plūdu paredzējums

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Šis pavasaris, ja vien Atlantijas ciklonu šūpoles, kas cauru ziemu neļāva aukstuma viļņiem no austrumiem Eiropai pat pietuvoties, pēkšņi un negaidīti neiešūposies gauži šķērsām, Latvijā laikam gan nevienu vietu ar pārāk lieliem plūdiem neapskādēs.

Abuls attaisno putnu uzticēšanos

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Atgriežas gājputni. Putnu draugi steidz ziņot par pirmajiem strazdiem, cīruļiem, dzērvēm un arī gulbjiem. Tomēr lielais vairums no jau agri pamanītajiem faktiski ir pērnajā rudenī nekur neaizlidojušie un katrs pēc savām iespējām ne visai bargo ziemu tepat arī pavadījušie. Nu tiem būs pat priekšrocības ligzdu izvēlē un ierīkošanā salīdzinājumā ar no tālumiem atlidojušajiem un diezgan nogurušajiem gājputniem.

Neliels ceļojums pretī pavasarim

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Drīz ar bērnu, jauniešu un arī pieaugušo čalām atkal piepildīsies Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks Valmierā. Populārs tas nu jau arī tālākā apkaimē kļuvis ar piedāvāto pastaigu gandrīz vai koku galotnēs, ar braucieniem pa trosēm pāri Gaujai un dažādu grūtību pārvarēšanu. Par visu to vēsta liela karte pie ieejas parkā.

Par pīļu ligzdām, niedrēm un ne tikai tām

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Niedru svētkos Trikātā zinoša saruna gan par ūdenstilpēs pārāk biezi saaugušajām  niedrēm, gan par ūdensputniem un citām rūpēm iznāca ar vairākiem Trikātas medniekiem, kas todien rādīja, kā veidojamas pīļu mākslīgās ligzdas, un vairākas tādas izlika arī Trikātas ezerā.

Pārtika nav atkritumi

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Kā nepirkt par daudz, lieki netērēt materiālos un dabas resursus – par to valmieriešus mudināja domāt sarunu vakarā, kuru organizēja biedrība «Zaļā brīvība».

Citāds stāsts par Āfriku

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Latvieši pārdod tehniku zeltračiem, igauņi atbalsta atraitnes Ganā. Pasaule ir tik plaša un reizē šķietami maza.

Gada dzīvnieks – it kā visiem zināmais alnis

Reģistrēties, lai varētu balsot
0

Latvijas Dabas muzeja speciālisti kopš 2000. gada nosauc Gada dzīvnieku, kas kļūst par sava veida dabas simbolu. Līdz šim tā vairāk akcentēja dzīvniekus, kuru skaits mūsu teritorijā strauji samazinās vai ir jau uz izzušanas robežas. Šādu uzmanību prasa gan 2017. gada dzīvnieks zutis, gan pērn šo titulu ieguvusī vāvere. Gada dzīvniekam 2019. – alnim (Alces alces) – gan izzušana nedraud, jo to Latvijā ir pāri par 20 tūkstošiem un nu jau gadiem aļņu skaitam ir tendence pieaugt. Palielina gan arī nomedīt atļauto aļņu skaitu, taču mednieki nepagūst. Tā 2017./2018. gada sezonā drīkstēja nomedīt 7801 alni, bet 749 palika dzīvot. Šos dzīvniekus medīt drīkst tikai no 1. septembra līdz 31. decembrim.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 
 
 

Partneri