Tālu no Latvijas
«Kas mēs esam šajā dzīvē uz zemes? Tikai mirklis... Smilšu graudi...[..] Un kurš no mums pēc sevis ko atstās? Tas katra paša ziņā,» tā savas grāmatas «Veļupes atvari» pēcvārdā saka Smoļenskas Latviešu biedrības «Saknes» direktore Tatjana Černova. Grāmatas atvēršanas svētki tika saistīti ar Smoļenskas Latviešu biedrības «Saknes» 100 gadu jubileju. Biedrības vecums vieš bijību, vēl jo vairāk tādēļ, ka Krasnojarskas un Omskas Latviešu biedrības ir vien 25 gadus vecas, Baškīrijas — 20 gadu veca.
Sākums visam viens. Arī Smoļenskā latvieši ieradās 19. gadsimta beigās. To veicināja Stolipina zemes reforma, kas deva iespēju ārpus Latvijas lēti iegādāties zemi. Pirmās latviešu kolonijas Smoļenskā veidojās Vorotišino un Kaškurino ciemā. Nākamie latvieši «ieceļotāji» Smoļenskā bija Pirmā pasaules kara bēgļi.
Biedrība tika dibināta 1916. gadā. Tās darbības rezultātā tika izveidots Smoļenskas Latviešu teātris (1934 — 1937. Staļinisko represiju dēļ visi teātra darbinieki tika izsūtīti uz Sibīriju), latviešu koris, klubs un izdevniecība «Strēlnieks». Patlaban biedrības mērķi ir attīstīt un saglabāt kontaktus ar Latviju, apgūt latviešu valodu un tradīcijas, sadarboties ar citām Smoļenskas diasporām (čigānu, ukraiņu, baltkrievu, armēņu, azerbaidžāņu u.c.). 1923. gadā Smoļenskā dzīvoja ap 6000 latviešu, 1926. — 7500. Smoļenskas apkārtnē tika izveidots 31 latviešu kolhozs, 20 latviešu skolas, 27 bibliotēkas, divi latviešu klubi, kā arī bērnudārzi. Lieki piebilst, ka 1937. gada represijas, kas skāra ne tikai Smoļenskas latviešus, bet arī citas minoritātes, pārtrauca visu iepriekš minēto iestāžu darbību (līdzīgi tas notika arī Baškīrijā un Sibīrijā).
SIMTGADĒ. Latviešu biedrības «Saknes» svinības Smoļenskā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv