Tā, kas rada, ir dvēsele
Sestdien Valmieras integrētajā bibliotēkā tika svinēta Starptautiskā sieviešu solidaritātes diena, ko rīkoja Europe Direct informācijas centrs Valmierā un Valmieras Zonta klubs, atzīmējot Rozes dienu, pasniedzot Zonta kluba Atzinības rakstu un piedzīvojot kopīgu prieku ar kādu tautā iemīļotu mākslinieku.
Sarīkojums sākās ar literatūrzinātnieces, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieces Evas Eglājas-Kristsones priekšlasījumu 19. un 20. gadsimtu mijas sievietes mainīgā loma un tēls sabiedrībā un kultūrā, kurā tika analizēti dažādi agrāko laiku stereotipi, kas liedza sievietēm ieņemt vīriešiem līdzvērtīgu vietu politikā un darba tirgū.
Taču šīs dienas galvenais notikums neapšaubāmi bija metālmākslinieka Andra Dukura darinātā svečtura Zelta rozes formā un Zonta kluba Atzinības raksta svinīgā pasniegšana izcilai sievietei, kura devusi nozīmīgu ieguldījumu Valmieras un tās apkaimes novadu dzīves attīstībā, un šogad, novērtējot viņas nopelnus Vidzemes informatīvās telpas veidošanā, par tādu tika atzīta mūsu laikraksta Liesma ilggadējā galvenā redaktore (no 1991. gada) Antra Lāce! Kā bibliotēkas datu bāzē bija izpētījusi Anita Apine, tikai no 2000. gada vien Antrai nodrukātas 800 saturīgas intervijas, bet cik to vēl bijis pirms tam!
Sveicēju vidū — kolēģes no Latvijas reģionālās preses izdevumiem Kuldīgā, Balvos, Cēsīs un Rīgā, ar ko kopā strādāts pasaules latviešu ģimeņu 3x3 nometnēs, Valmieras novada fonda vadītājs Ansis Bērziņš, draugi un domubiedri, ar kuriem saistās ne vien atmiņas par kopīgiem ceļojumiem vai kalnā kāpšanu, bet arī vēl ekstrēmāki piedzīvojumi, meklējot un atrodot mežā pazudušu mednieku.
Pateicoties par suminājumu, Zelta rozes laureāte uzstājās ar nelielu priekšlasījumu trijos cēlienos, sākot ar šī pasākuma īpašā viesa Andra Kiviča teikto: «Īstā pasaule ir tur, kur tevi mīl un gaida, tur, kur tevi iedvesmo,» atceroties tikai nelielu daļu no tām žurnālistes gaitās sastaptajām brīnišķīgajām un iedvesmojošajām sievietēm un pirmā cēliena Sievietes pārdomas noslēdzot ar atziņu: «Ja gribi nodzīvot garu un laimīgu mūžu, meklē darbu, kas saista ne tikai tevi pašu, bet nes arī svētību citu cilvēku dzīvēs.»
«Vēl līdz šim nezinu, kas man ir grāmata — intelektuāls izaicinājums, iedvesmas, pārdomu vai enerģijas lādiņš, un nav lielas starpības, kas ir šajos mītiskajos vākos — klasikas pērles, dzīves skola, laikmetīgā dzeja vai fantastiskā sērija Mēs. Latvija. XX gadsimts. Mūsu šodienas problēmas nekad nevarēs atrisināt ar tādu domāšanas un garīgās attīstības līmeni, kāds bija tad, kad mēs šīs problēmas radījām. Atliek strauji augt, mainīties un attīstīties,» uzsvērts priekšlasījuma trešajā cēlienā Grāmata.
«Laikā, kad ejam uz Latvijas simtgadi, šo cēlo nosaukumu piesaucot vietā un nevietā, mēģinot ar to aizbakstīt caurumus ilūziju un sapņu celtnēs, aktuāls kļūst jautājums par latviskajām vērtībām, par tautas dvēseli, kas galu galā ir ķīla nācijas fiziskajai pastāvēšanai,» tiekam brīdināti trešajā cēlienā Laiks. (...) «Dziesmu svētki, kas Latvijā kļuva par nāciju veidojošu formu, nenoslāpa tieši tādēļ, ka tādā veidā varēja atdzimt latviešu dvēsele, un tā, kas rada, ir dvēsele, nevis tirgus, kur pārdod un pērk, bet garīgās vērtības var novalkāties, ja tauta saskata tikai ikdienišķo, nevis pārlaicīgo.»
Lai arī Antra daudziem par pārsteigumu pēc apbalvojumu saņemšanas publiski atzinās, ka no 1. marta vairs nav redaktore, bet kļuvusi par avīzes ārštata draugu, mēs Liesmā joprojām viņu mīlam un gaidām, lai viņa mūs iedvesmo lieliem darbiem.
ZONTAS kluba prezidente Regīna Šalte (no kreisās) un galvenā bibliotekāre Anita Apine sniedz Antrai Lācei tradicionālo svečturi, ko darinājis Andris Dukurs — Antras novadnieks. Jāņa Līgata foto