Sveicinu Tevi, Valmiera!
Ja Latvijas vēsturē jānosauc izcilas personības, starp tām noteikti būs Aspazija (īstajā vārdā Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, precējusies Elza Pliekšāne;1865-1943) un Rainis (Jānis Krišjānis Pliekšāns; 1865-1929). 2015. gads ir pasludināts par Raiņa un Aspazijas gadu. Zīmīgi, ka UNESCO iekļāvis abu dižgaru 150. dzimšanas dienu starptautiskajā svinamo dienu sarakstā! Arī ikgadējā Muzeja Nakts aizritēja Raiņa un Aspazijas zīmē. Neskatoties uz ļoti vējaino, vēso sestdienas vakara nogali, valmierieši ļoti kuplā skaitā apmeklēja muzeja un drāmas teātra pasākumus un izstādes, bet īpaši jāuzteic tie drosmīgie pārdesmit (ekskursijas sākumā pat 61) interesenti, ar kuriem kopā izstaigājām Raiņa ielu visā tās garumā, lai uzzinātu, cik tad reižu dzejnieks pabijis Valmierā un, kuras no pilsētas vietām par godu Raiņa vizītei, vēlāk iemūžinātas vēsturei.
Pirms 95 gadiem
1920. gada pavasarī mūsu stāsta varoņi atgriezās no trimdas Kastaņjolā, Šveicē. Iedzīvotāji pēc 1. pasaules kara — lielinieku un vācu okupācijas valdīšanas laika, nogurusi un sašķelta. Daudzi atklāti pauž simpātijas boļševikiem, tomēr vairākums pilsoņu noskaņoti uz nacionālā patriotisma viļņa, atbalstot jauno Latvijas valsti, kurā tobrīd vēl notiek atbrīvošanas cīņas Latgalē (ar Padomju Krieviju miera līgums parakstīts 1920. g. 21. augustā – preciz. I.Z.) Dzimtenē dzejnieku pāri sagaida valstsvīri, ļaužu pilnas ielas, ziedu klēpji un sveicēju tūkstoši. Dažas dienas vēlāk, Satversmes sapulces vēlēšanās ievēl gan Raini, gan Aspaziju. Sarosās arī Valmieras Latviešu biedrība. 30. aprīļa sēdē tiek lemts, ka «biedrības priekšniekam Dr. Ziediņam (pilsētas slimnīcas vadītājs, mediķis Alberts Ziediņš — preciz. I.Z.) jānosūta Rainim apsveikuma telegramma, bet māksliniekam Brencēnam (gleznotājs, pedagogs Eduards Brencēns — preciz. I.Z.) jāsarīko Raiņa vakars ar atbilstošām dekorācijām.» (LVVA, 3068.f., 1.apr., 6.l.) Un, tomēr, kurš bija iniciators godājamā dramaturga, sabiedriskā un politiskā darbinieka apciemojumam?
VASARA UN ZIEDI. Ar ģimnāzijas III. klases audzēknēm un pedagogiem K. Jansonu, K. Kārkliņu, J. Jansonu, A.Brastiņu, K. Purmali, 2. r. vidū — mākslinieka T. Ūdera meita Anna Ūdere, blakus, 2. no l. — Ella Alvīne Āboliņa (raksta autores vecmāmiņa).
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv