Spērieni pa "suņa būdu"

Arī kāds man sen zināms vīrs, kas vairāk nekā desmit gadus nostrādājis Īrijā un tagad atgriezies, kā pats domā, uz palikšanu, uz vaicājumu, par ko tad balsoji, smaidot atbildēja: «es — par Suņu būdu» (tā sauc Artusa vadīto raidījumu), piebilstot, ka savs Žirinovskis parlamentā vajadzīgs arī mums un, ja arī nebūs labāk, tad vismaz citādāk un interesantāk. Reģionu apvienības vienīgā nelaime ir tā, ka tās iegūtie astoņi deputātu mandāti valdošajai koalīcijai nav vajadzīgi, ko tā vairāk vai mazāk atklāti apliecināja pirmdienas vakara Dombura studijā, tā arī nenosaucot nevienu vērā ņemamu argumentu, kāpēc RA netiek aicināta koalīcijā, kā to pagājušajā nedēļā ierosināja Nacionālā apvienība. Lai arī hameleoniskais Zaļo un Zemnieku savienības runasvīrs Augusts Brigmanis atzina, ka pēc Jelgavas uzņēmēja Daiņa Liepiņa telefona zvana (!) arī viņa uzskati mainījušies, rūgtums par priekšvēlēšanu kritiku norimis un vairs neesot iebildumu pret reģionāļu pievienošanos svētajai trīsvienībai, Vienotības deleģētais Kārlis Šadurskis savos apgalvojumos bija cietāks par klinti — tādi politiskie zaļknābji ar savu entuziasmu tikai maisīšoties pa kājām  nākamgad gaidāmajā Eiropas prezidentūrā un citos labi iesāktos valstiski svarīgos darbos. Kā tieši viņi maisīšoties, Šadurska kungs Domburam uz sitienu atbildēt gan vēl nevarēja, tāpat viņam īsti nebija ko teikt Mārtiņam Bondaram, kas centās izdibināt, kāpēc vispirms netiek strādāts pie nākamās valdības deklarācijas un plāna, kā uzlabot saimniecisko, demogrāfisko un politisko situāciju valstī, kā panākt, lai iespējami ātrāk Latvijā atgrieztos ekonomiskie trimdinieki, bet gan drudžainā steigā jau tiek dalīti valdības krēsli.