Slaktera mācekļi
Es neteiktu, ka lielmanīga tērēšanās latviešiem būtu sveša lieta — lai atceramies no klasiķa Andreja Upīša Zaļās zemes vecā Brīviņu saimnieka izdarības krogā vai Rūdolfa Rūdupa lepno karieti, kādas nebija pat baronlielskungam, no Jāņa Streiča filmas Rūdolfa mantojums. Vēl pavisam nesenā pagātnē literāros tēlus pārtrumpot centās kāds no Šķēles valdības administrācijas, 2000. gadā klusībā izbūvējot atpūtas kompleksu Ministru kabineta ēkā, un pēdējās Godmaņa valdības finanšu Slakteris, 2008. gada taupības režīmā gādājot savai ministrijai ādas dīvānus un remontu vairāku desmitu tūkstošu latu vērtībā. Vien tāda atšķirība, ka Brīviņš un Rūdups savas turības izrādīšanai maksāja no pašu kabatas, kurpretī mūsdienu varoņi savu iegribu apmierināšanai tērēja valsts budžeta līdzekļus.
Nupat valsts kontroliere Elita Krūmiņa, sniedzot izvērtējumu par Latvijas prezidentūras ES padomē piešķirto līdzekļu izmantošanu 2013. gadā, darījusi zināmu Valsts prezidentam Andrim Bērziņam: izlases veida pārbaudēs konstatēts, ka neatbilstoši iztērēti vismaz 282000 eiro no 15 resoriem piešķirtajiem 11,5 miljoniem, norādot, ka visbiežāk līdzekļi nelietderīgi tērēti dažādiem komandējumiem, kuriem būtu jānotiek arī tad, ja nebūtu Latvijas prezidentūras, kā arī dažādiem remontdarbiem, kas tieši neietekmē darbu pie Latvijas prezidentūras.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv