Skolā bērns ar kodu
Skolēnu, kam ir mācīšanās grūtības, kļūst vairāk. Ne vienmēr to, ka bērnam vajag papildu atbalstu, akceptē vecāki, ne visas skolēnu vajadzības izprot arī pedagogi.
Virkne pilsētas un lauku vispārizglītojošo skolu paralēli vispārizglītojošai mācību programmai ir sertificējušas arī speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem jeb tā saukto 56. programmu. Kādreiz neoficiālās sarunās tika minēts, ka lauku skolas to pirms gadiem darījušas tāpēc, ka vajadzēja cīnīties par katru pagasta bērnu, lai skola nenonāktu zem āmura, bet pašlaik jau izkristalizējas arī cits viedoklis: lauku skolas kļūst pieprasītas pilsētnieku vidū. Ģimenes, cenšoties bērna mācību procesam nodrošināt individuālāku pieeju, bērnus sūta mācīties piepilsētā. Ja šajās pamatskolās vēl ir sertificētas speciālās programmas, tad tas nozīmē, ka mācību iestādē jādarbojas skolēnu atbalsta komandai: logopēdam, speciālajam pedagogam, psihologam un noder arī skolotāju palīgi klasēs.
Tas viss, domājot par to bērnu interesēm, kuriem ir nepieciešams atbalsts mācību procesā.
«Liesma» sazinājās ar Brenguļu sākumskolu un Rubenes pamatskolu. Abas ir tuvu Valmierai, un abās var mācīties arī tie bērni, kuri vispārizglītojošā skolā mācās pēc tiem nosacījumiem, kurus paredz 56. koda programma.
VIENKĀRŠĀK var izskaidrot daudzas lietas, bet tam vajadzīgs laiks un individuāla pieeja katra skolas bērna varēšanai. Jāņa Līgata foto