Sistēma nespēj augšāmcelties
Kristus Augšāmcelšanās ir lielākā dāvana un prieks cilvēcei, un šo notikumu piedzīvojam Lieldienās. Taču ticīgie ļaudis, arī mācītāji uzsver, ka ikkatrs varam piedzīvot garīgu augšāmcelšanos. «Lai mūsu prāts apgaismojas ar augšāmcelšanās gaismu,» novēlējis Latvijas Pareizticīgo baznīcas vadītājs, metropolīts Aleksandrs, bet mūsu pašu Valmieras Katoļu draudzes prāvests Lauris Malnačs bildis: «Aicinu domāt par to, ko piedzīvojam ikdienā, esot kopā ar cilvēkiem.» Pārvērtējot vērtības, katra diena ir indivīda augšāmcelšanās vērta. Taču, lai celtos, ir jāmainās. Bet sistēmas, kas pastāvējušas gadu desmitiem, pat plānojot efektīvas to reformas, darbojas, inerces vadītas. Zinām taču, ka totalitāra, autoritāra sistēma, ne vienā dienā, protams, bet soli pa solītim nonivelē kādas tautas, dzimtas vai indivīda pārliecību. Iztur vien stiprākie. Taču tas būtu stāsts par politiskajām sistēmām, un kāds noteikti nodomātu, un tas arī nebūtu nepareizi, ka demokrātijā, kas reizēm robežojas ar visatļautību, arī ir pārlieku maz garīgas augšāmcelšanās.
Taču Latvijā ir vēl kāda cita sistēma, kas darbojas, ievērojot inerces principu. Tā tērē miljoniem eiro gadā, tajā nemitīgi trūkst strādājošo, un tās pakalpojumus izmanto cilvēki, kuri paši bieži vien nespēj sevi aizstāvēt. Stāsts ir par ilgstošās sociālās aprūpes iestādēm jeb VSAC. Latvijā jau vairākus gadus grib grozīt un vēl dažus gadus noteikti lems, kā labāk grozīt šo centru darbu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv