Sabiedriskais transports: šodien un rīt. II

Esam nonākuši pie mērķiem, kāpēc visas šīs pārmaiņas sabiedriskā transporta jomā gaidāmas?

Primārais uzdevums sabiedriskajam transportam — ekonomiskā un sociālā aktivitāte: nodrošināt primāri nokļūšanu uz darbu un izglītības iestādēm. Tai pašā laikā jāatzīst, ka mēs pildām arī sociālo funkciju. Ieņēmumi no biļetēm veido tikai 50%, otrus 50% pārvadātājam valsts maksā klāt kā dotāciju. Var teikt, ka pārvadātājam ir divi kvalitātes prasītāji — pasažieris un valsts. Diemžēl situācija tāda, ka agrāk tomēr ieņēmumi no biļetēm bija lielāki. Un Vidzemē valsts līdzfinansējums sabiedriskajā transportā jau ir pat lielāks par pusi! Ja neskaita starppilsētu maršrutus, valsts finansējuma daļa ir pat nedaudz virs 65%. Te gan jāatzīmē, ka VTU Valmiera apkalpotajos maršrutos rādītāji ir labāki nekā, piemēram, Alūksnē, Madonā vai Gulbenē. Valmieriešiem ir pat pelnošs maršruts!

Varbūt to varētu pieminēt?

Maršruts Rūjiena – Naukšēnu skola – Rūjiena. Ar VTU Valmiera esam veikuši arī dažādus maršrutu grozījumus, lai tos piemērotu skolēnu pārvadāšanas vajadzībām. Valmierieši ir paraugs tādā ziņā, ka ļoti ātri nonākam pie šīm pārmaiņām.

Tas bēdīgais gals parasti ir atsevišķas mājas kaut kur pagastu nomalēs, kur visbiežāk vairs palikuši tikai vientuļi sirmgalvji. Viņiem jau nav sava privātā transporta, lai tiktu līdz centram un varētu tur kaut ko minimāli no savām vajadzībām nokārtot. Diemžēl, bet valsts politika šodien tāda, ka viss savilkts Rīgā un lielajos centros, un no mazā cilvēka visi viņam nepieciešamie pakalpojumi aiziet arvien tālāk: gan medicīna, gan policija, gan banku lietas.

Liela daļa valsts pakalpojumu, ja tie vispār ir līdz reģionam atnākuši, ir vai nu lielajās pilsētās, vai arī reģionālajos centros. Piemēram, Valmierā vai Cēsīs var saņemt tādus pakalpojumus, kādi nekad nebūs pieejami mazākos novados.