Sabiedrības spogulis
Politikā mēs parasti ievēlam cilvēkus, ne jau balstoties uz viņu zināšanām, bet tādus, kuriem uzticamies, kuri ataino domāšanas veidu, kas mums šķiet simpātisks, tāpēc arī lemjam, lai viņi to domāšanas veidu atspoguļo valsts politikā, un valsts tā arī attīstās — jūs taču nevēlēsiet tādu, kas nav jums līdzīgs. Ja cilvēkam ir kaut kāda izglītība, tad bez uzticības viņam nāk līdzi vēl kvalifikācija, viņš var kaut ko darīt konkrētā jomā. Problēma ir tā, ka augstākā izglītība diemžēl ne vienmēr ir rādītājs, tāpēc, ka mūsu izglītības sistēma kopumā bijusi, atvainojos par izteicienu, sapurgāta.
Piemēram, Vācijā 15 gadus pēc izglītības iegūšanas arodskolas absolvents nopelna tikpat daudz, cik augstskolas absolvents. Kāpēc? Tāpēc, ka Vācijā ir vienas no pasaulē labākajām arodskolām. Tas nozīmē, ka nav jau obligāti jābūt ar augstāko izglītību, bet jābūt speciālistam kādā nozarē, ir kaut kas jāsaprot — jābūt vai nu labam bibliotekāram, vai tiešām labam celtniekam. Man politikā palīdz tas, ka esmu ieguvis dziļu akadēmisku izglītību politoloģijā, kas ir sabiedrības zināšanas. Mācītājs Juris Rubenis raugās uz sabiedrību caur garīgo plāksni, bet es to daru no racionālā skatpunkta.
Patlaban esam tādā situācijā, kurā daļēji esam paši vainīgi kā sabiedrība. Sākšu ar savu neseno pieredzi Cēsu diskusiju festivālā LAMPA. Sēdēju kopā ar savu kādreizējo studentu Rozenbergu, tagad pilsētas mēru, un vēl pāris politiķiem. Komiķi gribēja par mums paņirgāties, uzsverot — kādi jūs drosmīgi politiķi. Kad man tika dots vārds, es teicu: ne jau mēs drosmīgi, jūs visi, kas tur sēžat, esat drosmīgi, jo es jau esmu jūsu spogulis — ja jūs smejaties par mani, tas nozīmē, ka jums piemīt veselīga ironija un jūs smejaties paši par sevi, par savu spoguli, un nevajag to dauzīt, ja tas, ko tur ieraugāt, jums nepatīk.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv