Rūķu brigāde Cilvēkmuzejā
Kad atkal pienācis decembris, pie mums, muzejā, uz divām nedēļām jau otro gadu ierodas rūķi. Parasti to ir četri, bet paretam uzrodas vēl kāds.
Ziemassvētku laikā darbīgie, sarkancepurainie ziķeri ir satiekami pavisam bieži. Vai maz zināms, ko rūķi dara visu gadu?
Tieši tāpat kā mēs, rūķi strādā ikdienas darbus, kādi nu kuram ir uzticēti, kā arī mācās dažādas gudrības meža skolā. Arī rūķiem ir jāprot lasīt vēstules, pierakstīt dažādu sēņu nosaukumus un saskaitīt savas čības.
Jau pēc iepriekšējā gada pieredzes rūķi zina, ka pie mums ir daudz bērnu, kas labprāt pagatavotu kādu dāvaniņu svētkiem. Rūķis Gardumiņš smaidot atceras, kā iepriekšējā gadā mazajiem pirkstiņš nemanot ieslīdēja konfekšu masā. Nu gardi taču! Arī šogad, tinot papīriņos rūķu iepriekš sagatavotās konfektes, kāda konfekte papīriņā tika ietīta jau iekosta. Bet mamma, cerams, sapratīs!
Ko tad mazie ķipari muzejā darīja? Vispirms jau iepazinās ar rūķiem. Viens no rūķiem, izrādās, bija liels guļava. Un nereti, mazajiem ierodoties muzejā, rūķis Miegamice jeb Pozeris bija pa kluso aizslīdējis līdz muzeja vienīgajai gultai, paņēmis savu mazo spilventiņu un sedziņu un aizmidzis. Domājat, kāds viņam ļāva gulēt? Nē! Mazie dziedāja, raustīja rūķi, visādi modināja. Ne jau velti ciemos atnākuši! Tā nu rūķim neatlika nekas cits kā iet mazos fotografēt, «ar otu izkrāsot viņu bildes» un palīdzēt arī tīt konfektes.
MIEGA RŪĶIS pamodināts brīnās, kas tie tādi sanākuši. Unas Blaumanes foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv