Romi vēlas būt saprasti

- 1.Marts, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Daži romu bērni mācās Valmieras bērnudārzos un skolās. Romi ir viena no sīkākajām minoritātēm Latvijā, taču ilglaicīga. Romi tāpat kā latvieši un krievi cīnās par labāku dzīvi: izglītību, iztikšanu, tāpēc pēdējos gados daudzi izceļo.

Senos laikos izceļojuši no Ziemeļindijas, čigāni viduslaikos parādījās Eiropā, 11. un 12. gadsimtā Balkānos, tad arī Vācijā, Polijā, Skandināvijā. Latvijā čigāni ienāca 15. un 16. gadsimtā no Vācijas un Polijas. Viņi turpināja dzīvot taboros, saglabādami tradicionālo dzīvesveidu. Čigāniem raksturīgās nodarbošanās —mūzika, zīlēšana, dažādas nodarbes ar zirgiem, kalēja amats, acīmredzot mantotas no ļoti senas vēstures, kad iedzīvotāji Indijā bija sadalīti kastās un piesaistīti noteiktiem amatiem. Ilgstoši dzīvojot Latvijā, vietējie čigāni klejoja vairs tikai reģiona ietvaros un sezonas laikā.

Tā par čigāniem jeb romiem, kā viņi paši sevi sauc, raksta enciklopēdiskajos izdevumos. Tā ir tauta, kura gadsimtiem ilgi saglabājusi savu mentalitāti un pieeju dzīves kārtībai. Ne jau velti sakām, ka pēdējos gados pasaule ļoti mainās, un pašlaik Eiropā un arī Latvijā ir konkrēti centieni romus mainīt. Pareizāk sakot, mudināt viņus pašus apjaust, ka ir jāmainās, jo mūsdienu sabiedrībā paģērē izglītību, lai tiktu pie labāka darba, un nepieciešamību krāt darba pieredzi un uzslavas pēctecībā, lai mainītos romu sociālais stāvoklis, augtu labklājība vai, vēl modernāk runājot, sekmētos viņu integrācija Eiropas valstīs, kurās romi kā kopienas dzīvojuši gadu simtiem.

MŪZIKA, KUSTĪBA, SAVA VALODA — vērtības, kas romiem ļāvušas izdzīvot cauri gadsimtiem. Romu košums ir viņu īpaša iezīme, kas noteikti raisa plašu interesi par tautas dzīvesveidu. Laba zelta kārts, kuru tauta var izmantot. Foto ilustratīva nozīme


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru