Rencēnmuiža: pēc pirmā renesanses gada

LAUKSAIMNIECĪBA ŠEIT BŪS! Šoreiz Burtnieks intervijas varonim izvēlējies šādu zīmīgu fonu — Fēlikss Lūkins Rencēnmuižā lauksaimniecībā no solījumiem jau pārgājis pie pirmajiem reālajiem darbiem. Blakus ganību aploks apkārt kādiem 20 hektāriem. Pamazām šeit top tāds pašpietiekams un kompakts lauksaimniecības uzņēmums.  Ir doma nākamgad arī graud-augus sēt — muižai tomēr ir apmēram 200 hektāri lauksaimniecībā izmantojamu zemju.

Autora foto

FĒLIKSS LŪKINS: «Manuprāt, patlaban redzamākais ir tas, ka savesta kārtībā daļa parka zāliena, šis projekts virzās uz priekšu — arī celiņi tiek atjaunoti. Parka platība ir 7 līdz 8 hektāri, mūsu vēlme to veidot tādu, lai  ar apkopšanu varētu tikt galā viens cilvēks. Barona laikos parkā strādāja septiņi vai astoņi. Tāpēc muižas parks no jauna jāveido pēc citādiem principiem — vairāk koku un krūmu, mazāk puķu stādījumu. Arī daudz melno darbu padarīts, varētu būt kādi 60% rakšanu, kas nepieciešamas apakšzemes komunikāciju izbūvei. Ar Sadales tīklu izdevies nokārtot jaunu elektrības pieslēgumu, parka daļā tiks novākti gaisvadu līniju stabi. Tas bija sarežģīti, paldies valmieriešiem, kuri man palīdzēja to visu izdarīt ātrāk. Uzlikts arī jauns skārda jumts muižas dzīvojamai ēkai.  Prieks, ka tās muižas ēkas, kurām jau pagaidu jumti, vairs neiet bojā. Maksimāli darām to, ko var ārpusē darīt. Lauksaimniecības lietas virzās — jau iegādātas pirmās aitas, arī gaļas lopi, tiek būvēti aploki un ir sagatavots siens. Manuprāt, nedrīkst būt tā, ka vienkārši lauka vidū stāv ēka, kurai apkārt nekā nav, vien krūmiem aizauguši lauki — ir jāattīsta vietējā  saimniecība. Tāpēc nestrādājam pie ēkām, bet, piemēram, būvējam aplokus.»