Pūcīšu salidojums Rūjienā
RASMA GARLEJA (Kalniņa) dzimusi 1936. gada 9. septembrī Rūjienā. 1955. gadā ar izcilību absolvējusi Rūjienas vidusskolu. 1968. gadā pabeigusi Maskavas tirdzniecības institūtu un ieguvusi ekonomistes specialitāti. Kopš 1972. gada ir ekonomikas zinātņu kandidāte. 1975. gadā pēc Latvijas Universitātes Finanšu un tirdzniecības fakultātes uzaicinājuma viņa sāk savu pedagoģisko darbu Komerczinātņu programmā. Paralēli pedagoģiskajam darbam aktīvi turpina zinātniski pētniecisko darbu un studē doktorantūrā Latvijas Universitātē Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. 1991. gadā Rasmai Garlejai piešķirts pedagoģijas doktora zinātniskais grāds. 1993. gadā viņa iegūst arī ekonomikas doktora zinātnisko grādu, bet 1996. gadā viņai ir izsniegts Latvijas Universitātes profesora diploms. Apliecinājums Rasmas Garlejas augsti intelektuālajai personībai ir 1997. gadā viņai piešķirtais valsts profesores diploms un 2002. gadā arī Latvijas Universitātes emeritētā profesora diploms.
Profesore aktīvi un radoši līdzdarbojas Latvijas Universitātes organizācijā un attīstībā. Viņa ilgus gadus strādāja mācību metodiskajā padomē, ir bijusi Ekonomikas un vadības fakultātes prodekāne, Komerczinību katedras vadītāja, Latvijas Universitātes Senāta locekle, Pedagoģijas padomes priekšsēdētāja un eksperte, Ekonomikas promocijas padomes eksperte, eksperte Latvijas Zinātņu akadēmijā, Komerczinību studiju programmas direktore.
Tā varētu turpināt un turpināt. Varētu uzskaitīt arī ap 100 Rasmas Garlejas zinātniskās publikācijas un vēl daudz citu ievērības cienīgu devumu sabiedrībai.
Bet šoreiz šis laikraksta «Liesma» Ziemassvētku izdevumam tapušais stāsts būs par izcilās profesores aizraušanos visa mūža garumā – pūcīšu kolekcionēšanu. Pašas pirktas, kolēģu un studentu dāvinātas, atceļojušas arī no dažādām valstīm – pašlaik kolekcijā ir ap 500 visdažādāko izmēru, formu, materiālu un krāsu pūcīšu.
Dižā mūža nogalē viņa nolēmusi pūcīšu kolekciju dāvināt savai Rūjienai. Un tā 170 pūcītes ir jau atlidojušas uz Rūjienu kopā ar Rasmas Garlejas vēstuli:
«Rūjiena – mana dzimtā pilsēta. Rūja – mana bērnības upe, ar bagātīgiem kārklu vainagiem apvīta. Balto bērzu birzes, ziedošie lauki un pļavas. Manas Tēva mājas un skola.
Esmu nu atnākusi ciemos pie Jums ar mazu dāvaniņu, ko krāju tik ilgus gadus – ar Pūcīšu kolekciju. Dāvinu to Rūjienas Izstāžu zālei.
Jā, bet kas tad mani rosināja izvēlēties pūci par kolekcionēšanas objektu? Tā noteikti bija un ir attieksme pret garīgumu. Pūce ir putns, kurš, kā zināms, simbolizē gara gudrību, radniecību cilvēka gara pasaulei (uztverei, atmiņai, domāšanai, intelektam, dabas mīlestībai). Pūce rosina iztēli, attīsta fantāziju, labestību saskarsmē. Ieskatieties, pūces sejiņa un acis ir tik līdzīgas cilvēka acīm un sejai. Pūces acis ir izteiksmīgas, tumšas, uzrunājošas. Pūce aicina cilvēku garīgam lidojumam, attīstībai. Tādēļ pūci dēvē par gudrības simbolu.
No pūces var mācīties klausīšanās un uzmanības tehniku, uztveres paņēmienus, reakciju semantiskos risinājumos un konfliktsituācijās. Par to vēsta ķīniešu leģendas, Eiropas folklora un arī mūsu pašu dārgās tautasdziesmas, kas atrodas Krišjāņa Barona Dainu skapī.
Pedagoģijas teorijā ir aprakstīts, kā pūces acu valoda, ķermeņa uzmanība un manipulācija ar spalviņām veicina uztveri, veido atbildes reakciju saskarsmē, saglabā labestību ar kontakta objektiem.
Kā mēs zinām, labestība ir prāta konstrukcija, kas ļauj atšķirt, ko es spēju ietekmēt no tā, ko nespēju. Pūcītei šī gudrība piemīt.»
Pateicībā par dāvinājumu –
RASMA GARLEJA. Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv