Prieks Ziemas saulgriežos

- 22.Decembris, 2017
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Dedziniet gaišu guni,

Laidiet Dievu istabā:

Dieviņš brauca pār kalniņu

Sudrabotu mētelīti.

Ar mieru un gaismu tuvojas un atnāk Ziemas saulgrieži. Mieram un gaismai seko prieks. Prieks, kas skan latviešu tautasdziesmās, prieks, kas skan bērnu smieklos te, Arhlatviešu ciemā — vairāk nekā 2000 km attālumā no Latvijas.

Virvē iesiets bluķis, nē, tas vairāk līdzinās bluķītim, bet tam vienalga ir pietiekami daudz spēka salasīt visu slikto, kas sakrājies no pagājušajiem Ziemas saulgriežiem. Vietējie Arhlatviešu ciema iedzīvotāji iet pa ciemata ielām, aiz sevis atstājot prieku un saviļņojumu par notiekošo. Mēs ticam tam, ko darām, mēs ticam, ka pēc saulgriežiem gaismas būs vairāk, un ne jau tikai tāpēc, ka saulīte uz vasaras pusi savu seju pagriezusi, bet tāpēc, ka prieks, smiekli un dziesmas satricinājuši ciemata sastingušo ziemas gaisu. Laiks mūs lutināja. Saule spīdēja visā tās košumā, juta, ka viņai par godu tas viss.

Arhlatviešos Ziemas saulgrieži tiek svinēti jau trešo gadu, un katra reize ir īpaša. Šos Ziemas saulgriežu īpašus padarīja viesi no Latvijas — muzikālā apvienība «Rāmi Riti». Saulgriežu koncertu varēja izbaudīt ne tikai Arhlatviešu ciema iedzīvotāji, bet arī bakaldīnieši. Vēstures skolotāja Nadežda Ģībiete, man blakus sēžot, teica: «Mūzika rodas ne no kurienes, tā vienkārši skan.» Varbūt skolotājai taisnība. Varbūt mūzika nenāca no kokles vai ģitāras, bet no sirdīm, kuras dziedāja mūziķiem līdzi.

Saulgrieži ir pagājuši, esam saulītei godu parādījuši, mūziķi ir savās mājās, un arī man drīzāk gribas tur nokļūt. Pirms es metīšos ziemas brīvdienu priekā, es atskatīšos uz padarīto. Man patīk palūkoties uz to, kas ir paveikts, ko varēja pabeigt labāk vai varbūt citādāk. Paveikts ir daudz, taču būtiskākais ir tas, ka padarīts ar līdzcilvēku palīdzību un atbalstu. Arī Ziemas saulgriežu koncerts ir vairāku cilvēku nesavtīgs darbs, kas ir atnesis prieku, un tas ir svarīgākais, šis tīrais prieks, kas paliks ikviena darītāja un klausītāja sirdī, kas klātienē un neklātienē dziedāja līdzi, un tāpēc skaņa nāca it kā ne no kurienes. Es ticu, šis prieks nāks atkal, es ticu, ka šis prieks mūs neatstās, es ticu, ka cilvēku labie nodomi un vārdi, un darbi to tikai vairos, es ticu...

TĀLU NO LATVIJAS. Ziemas saulgriežos Arhlatviešu ciemā Baškortostānā.


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru