Pieskāriens pagātnei
MĀRIS KAUŽĒNS, izzinot savas dzimtas saknes līdz pat 1720. gadam, paveicis prātam grūti aptverama darba apjomu, kas šoruden noslēdzies ar dzimtas salidojumu Naukšēnu pagasta Kļavās. Tajā katram pārstāvim no septiņpadsmit zariem tika pasniegts milzīgs rullis ar dzimtas koku un 713 lappušu bieza vēstures grāmata Mana dzimta ar cilvēku un dokumentu fotogrāfijām, biogrāfiju un notikumu stāstiem, jo, kā pats Māris par sevi ironizē: «Tā kā man ir veca galva, tad es arī rakstu.» Grāmatas vāku zīmējusi meita Elva Evija, tajā vecātēva Triju Zvaigžņu ordenis, Tūteru ozola paliekas, no kurām Hirte drāzis savu kloņģīšus, Mazsalacas baznīcas logs un ozols no vietas, kur kādreiz Mazsalacas pagastā bijusi Kaužēnu māja. Bet sācies viss 2013. gadā, kad jaunākajai meitai skolā vajadzējis zīmēt dzimtas koku, tētim āķis lūpā un sākušies izpētes darbi.
«Materiālus esmu vācis Valmieras arhīvā, Etnogrāfiskā muzeja krātuvē, Kārķu skolas muzejā un internetā, bet par māju īpašniekiem – arī no avīzēm un periodikas. Baznīcas grāmatas tagad bez maksas pieejamas internetā, bet sakarā ar autortiesību aizsardzības likumu vairs nevar dabūt vecās avīzes, es vēl šo to paspēju pārkopēt un izmantot, tāpat pētniecību ietekmē datu aizsardzības regula,» atklāj dzimtas vēstures autors. «Valmieras arhīvā, piemēram, neko nedrīkst fotografēt, aizej ar datoru, cik dienā vari tajā iedzīt, tik ir. Etnogrāfiju sazvanīju, cik no kura fonda man vajag, materiāli bija sagatavoti, es visu varēju fotografēt, un tas man baigi ietaupīja laiku.»
MĀRIS ar Kaužēnu dzimtas koku. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv