Referendums par krievu valodas kā otras valsts valodas statusu ir pārliecinoši pierādījis, ka latviešu valodas kā valsts valodas pozīcijas ir drošas un pārskatāmā nākotnē vairs apstrīdētas netiks. Pat dažādas spekulācijas ar skaitļiem šajā gadījumā ir nevietā, jo «pret» krievu valodas ieviešanu nobalsoja krietni vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju. Līdz ar to jautājums vairs nav par referenduma rezultātiem, bet gan par to, kas notiks tālāk. Kādus secinājumus politiķi, pie kam abās pusēs, izdarīs un kādus spers tālākos soļus?
Vispirms gan tomēr vajadzētu atbildēt uz jautājumu, kādēļ tomēr salīdzinoši tik daudz cilvēku — gandrīz ceturtā daļa referenduma dalībnieku — balsoja par valsts valodas statusu krievu valodai. Nevar vairāk nekā ceturtdaļmiljons cilvēku visi kā viens būt piektā kolonna un pārliecināti Latvijas valstiskuma ienaidnieki, taču šie cilvēki var būt «Saskaņas centra» (SC) atbalstītāji. Lai arī SC ir visai raiba kompānija, tās atbalstītāji ir partijai uzticīgi, un rīkojas pēc principa — ja nu partija sauc, tad ir jāatsaucas. Patiesībā balsojums «par» ir SC īstenotās aģitācijas rezultāts, ja šī partiju apvienība ieņemtu vismaz neitrālu nostāju, visticamāk nebūtu pat iespējams savākt referenduma sarīkošanai nepieciešamo skaitu parakstu.
22. Februāris, 2012
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.
Manas pārdomas mazāk saistās
Manas pārdomas mazāk saistās ar valodas referendumu, par kuru runāts jau gana daudz. Ik palaikam, taču ar pieaugošu tendenci parādās informācija kas liek domāt, ka šobrīd Latvijā valdošais astoņkājis jau sen pārspējis kādreiz varenās TP ietekmi un darbības vērienu. Un tā vien šķiet ka drīz mums šķitīs, ka Šķēle un Šlesers ir vienkārši cilvēki, kas kādreiz te kaut ko ir šeptējušies. Arī šodienas informācija liecina ka "astoņkāja" taustekļi paliek aizvien kriminālāki.
Kādā restorānā Rīgā, liekot lietā ieroci, notikusi attiecību skaidrošana starp čečenu kopienas Latvijā līderi Bislanu Abdulmuslimovu un apsardzes uzņēmuma «TM security» īpašnieku Mārtiņu Tenbergu, vēstī portāls «pietiek.com».
Portāls, atsaucoties uz tā rīcībā esošu informāciju, ziņo, ka abiem vīriem pirms dažām nedēļām restorānā Rīgā bijusi asu vārdu apmaiņa. Vīru sarunai bijis politiski ekonomisks konteksts.
Portāls vēstī, ka Abdulmuslimovs uzaicinājis Tenbergu uz atklātu sarunu, lai noskaidrotu, cik patiesas ir Rīgā jau klīstošās runas, ka Tenbergs ar «slikto čečenu» kārti piesedz savu apetīti uz ietekmi politikā un valsts iekšlietu struktūrās.
Sarunas karstumā Abdulmuslimovs izvilcis ieroci un pielicis pie Tenberga galvas. Tā zinājuši stāstīt notikušā aculiecinieki.
Kā zināms, Abdulmuslimovs visbiežāk ticis saistīts ar atbalstu partijai «Visu Latvijai!», bet pēdējā laikā runāts par viņa kontaktiem ar «Vienotība»s politiķiem.
Savukārt Tenbergs šovasar tika uzskatīts par Zatlera Reformu partijas pelēko kardinālu.
Kopš referenduma katru dienu
Kopš referenduma katru dienu no TV ekrāniem un avīzēm skan prieka saucieni. Mēs esam uzvarējuši! Krievu valoda nekļūs par valsts valodu! Latvieši ir saliedējušies draudu priekšā, un te nu tā ir – visas tautas laime! Prieks un līksme. Un ne reizi es neesmu dzirdējis jautājumu: KO jums ir izdevies uzvarēt?
Pievienot jaunu komentāru