10. Decembris, 2018
Vārda dienu svin: Judīte, Guna

Pavasara saulgriežos jāsmeļas dabas dotā enerģija

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

20.martā pulksten 13:02 (pēc Latvijas laika) iestājas astronomiskais pavasaris. Šī ir arī diena, kad pēc senajām latviešu tradīcijām svinami Pavasara saulgrieži – Lielā diena. Diena un nakts ir sasniegusi vienādu garumu, ir svinama gaismas uzvara pār tumsu un dabas pozitīvā enerģija ir īpaši pieejama ikvienam. Valmieras muzejs arī šogad organizē dažādus izglītojošus pasākumus bērniem, stāstot par latviešu tautas saulgriežu tradīcijām.

Pavasara saulgriežos jāsmeļas dabas dotā enerģija

Kā stāsta Valmieras muzeja Izstāžu un pasākumu nodaļas vadītāja Guna Medne, raksturīgākās šīs dienas izdarības sākas ar rīta ausmu, kad pats Dievs, saulei lecot, apstaigā laukus. Līdz ar sauli ceļas arī ļaudis un tūlīt steidzas mazgāt seju tekošā ūdenī, jo Lieldienu rītā ūdenim ir sevišķi dziedniecisks spēks. Pēc tam cilvēki iet celt pārējos, kas vēl guļ, pērdami tos ar pūpolu zariem – tas veicina modrību un veselību.

Viena no neatņemamām Lielās dienas tradīcijām ir šūpošanās. Šī izdarība sakņojas senā pagātnē, un latvieši ir vienīgie eiropieši, kas to piekopj vēl šodien. Šūpoļu kāršana un šūpošanās ir priecīga nodarbe, kas pulcē daudz cilvēku. Šūpošanās līganā kustība cilvēkiem dod enerģijas pieplūdumu.

Sendienās Lielā diena bija vieni no nabadzīgākajiem gada svētkiem, kad lielākā daļa ziemas krājumu ir beigušies un jaunā raža vēl nav, tādēļ Lielās dienas galds nav bijis tik bagātīgs kā citās gadskārtās. Lieldienās galdā vienmēr bijušas olas, plāceņi un alus, kas netrūka nevienos latviešu svētkos. Pamatēdienā bijušas dažādas putras, kā arī maize, kas latviešiem vienmēr bijis kaut kas vairāk nekā vienkārši ēdiens.

Senču Lielās dienas īpašie ēdieni ir apaļi, saules simboliku attēlojoši – vārītas olas, zirņi un plāceņi. Olas ir saules un dzīvības atgriešanās simbols, ko Lielajā dienā ceļ godā. Senie latvieši gan nenodarbojās ar olu krāsošanu. Šī tradīcija ienāca jaunākos laikos, un tauta to ir pieņēmusi un izkopusi saskaņā ar rotāšanas principiem. Lai nākamajā gadā nemelotu, olas jāēd ar sāli, turklāt, tās vārot, nedrīkst runāt vai smieties, lai tās nepārplīstu.

„Kristīgā ticība ir pārņēmusi daudzas no tautas tradīcijām, taču, tā kā kristīgā pasaule Lieldienas svin pāris nedēļas vēlāk, iespējams, pieeja kosmosa enerģijai jau ir mazinājusies. Lai smeltos Lielās dienas īpašo spēku, būtiski rituālus izpildīt tieši Saulgriežos,” atzīmē Guna Medne.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Ko jūs vēlētu valstij nākamajos 100 gados?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 
 
 
 
 

Partneri