14. Novembris, 2018
Vārda dienu svin: Fricis, Vikentijs

Parlaments apstiprina finanšu uzraudzības reformu

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Eiropas Parlaments trešdien galīgi apstiprināja likumprojektus par nozares reformu, kas no 2011. gada izmainīs banku, vērstpapīru tirgus un apdrošināšanas kompāniju pārvaldību Eiropas Savienībā.

Parlaments apstiprina finanšu uzraudzības reformu

Pēc pusgadu ilgam debatēm par radikālu Eiropas finanšu uzraudzības pārveidi, tiks izveidotas trīs Eiropas mēroga uzraudzības iestādes, lai aizstātu pašreizējās struktūras, kam ir padomdevēja raksturs. Saskaņā ar īpašu klauzulu jauno iestāžu pilnvaras nākotnē pēc vajadzības būs iespējams paplašināt. Tiks izveidota arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, kas uzraudzīs un brīdinās par riska veidošanos Eiropas ekonomikā.

Jaunās sistēmas mērķis ir izveidot labāku aizsardzību pret tādiem gadījumiem kā banku steidzamā glābšana (piemēram, Fortis banka), Vācijas vienpusējais  lēmums aizliegt nesegto īso pārdošanu (naked short-selling) vai dzīves apdrošinātāju zaudējumi kā sabiedrības Equitable life gadījumā Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Vācijā.

Jauno noteikumu mērķis ir arī nostiprināt Eiropas finanšu pakalpojumu vienoto tirgu un labāk aizsargāt ieguldītājus.

Vairākas dalībvalstis, it īpaši tās, kurās atrodas nozīmīgāki finanšu centri vēlējās ne tik krasas izmaiņas. Līdz ar to arī Eiropas Komisijas sākotnējie priekšlikumi bija ierobežoti un EP deputātu skatījumā nepietiekami. Deputāti, kas koordinēja likumprojektus Parlamentā,  jau no sākuma uzstāja, ka sistēma  jāreformē pamatīgi. Tas deputātu skatījumā nodrošinās risku labāku izpratni par riskiem — pirmām kārtām, uzlabojot koordināciju dalībvalstu uzraudzības iestāžu starpā.

Galīgā vienošanās pārveido pašreizējās komitejas ar padomdevēja raksturu par ietekmīgām struktūrām. Jaunās uzraudzības iestādes gūs pilnvaras, kas ļauj  izšķirt  strīdus starp nacionālajiem finanšu uzraugiem un īslaicīgi aizliegt pārāk riskantus finanšu produktus vai darbības. Ja nacionālās uzraudzības līmeņa iestādes nerīkosies, Eiropas uzraudzības  iestādes varēs vērsties pie finanšu institūcijām, piemēram, bankām, tiešā veidā, lai novērstu ES tiesību pārkāpšanu.

Dalībvalstu uzraudzības iestāžu nesaskaņu gadījumā jaunās struktūras varēs uzlikt tiesiski saistošu izlīgšanu.  Eiropas uzraudzības iestādes varēs iesaistīties strīdā kā vidutāji bez kādas nacionālās  iestādes pieprasījuma.  Tām arī būs tiesības uzraudzīt, kā atsevišķu dalībvalstu uzraugi pilda savas no ES tiesībās paredzētās saistības.

Galvenais mērķis – patērētāju aizsardzība

EP pārstāvji uzstāja uz to, ka reformas mērķim jābūt patērētāju aizsardzībai. Uzraudzības iestādes varēs pārraudzīt noteiktus finanšu iestāžu veidus un finanšu produktus, kā, piemēram "toksiskos" produktus un tādas darbības kā nesegto īso pārdošanu, lai noteiktu, kādu riska līmeni tie rada finanšu tirgum, un nepieciešamības gadījumā veikt brīdinājumus. Atbilstoši ES tiesībām uzraudzības iestādes varēs īslaicīgi aizliegt noteiktas finanšu darbības vai produktus un vajadzības gadījumā prasīt Eiropas Komisijai izstrādāt noteikumus par šādu darbību pastāvīgu aizliegumu.

Efektīvāki  brīdinājumi par risku

Eiropas Parlaments panāca grozījumus, kas ļauj jaunajai Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK)  ātrāk un saprotamāk ziņot par riskiem. ESRK izstrādās vienotus rādītājus, kas ļaus veikt pārrobežu finanšu iestāžu riska līmeņu novērtējumu pēc vienotiem standartiem un tā vieglāk noteikt riska nopietnību. ESRK ir arī uzticēts izstrādāt krāsu kodu, kas norādīs uz riska līmeņiem. Krāsu kodi tiks izmantoti, brīdinot vai sniedzot ieteikumus par sistēmisko (uzkrāto) risku Eiropas ekonomikā.

Pilnvaras varētu augt

Gan uzraudzības iestāžu, gan ESRK pilnvaras varētu pēc vajadzības palielināties. Attiecībā uz uzraudzības iestādēm deputāti prasīja, lai Komisija ik trīs gadus ziņotu par nepieciešamību apvienot pagaidām atsevišķās banku, vērstpapīru tirgus un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzības iestādes; vai ir lietderīgi tās apvienot vienā pilsētā  un  tām uzticēt papildu pilnvaras.

Eiropas Parlamenta loma

Parlaments arī panāca efektīvāku demokrātisko kontroli pār finanšu uzraudzību. Eiropas Parlamentam būs veto tiesības uz uzraudzības iestāžu vadītāju apstiprināšanu, un tas piedalīsies tehnisko standartu un īstenošanas noteikumu  izveidē. ESRK priekšsēdētājs slēgtās sēdēs informēs Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas augstākās amatpersonas par struktūras darbu.

Tiesību akti dod Eiropas Komisijai, Eiropas uzraudzības iestādēm un ESRK prasīt Padomei (dalībvalstu valdībām) ārkārtas situācijas izsludināšanu. Vienlaikus Eiropas Parlaments var prasīt ārkārtas situācijas izsludināšanu rezolūciju un parlamentāru jautājumu, tāpat kā jebkurā citā jautājumā.

Balsojumu rezultāti

  • Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde, Peter Skinner: 587/29/37
  • Finanšu sistēmas makrouzraudzība un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošana,  Sylvie Goulard: 587/29/41
  • Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pilnvaras,  Antolín Sánchez Presedo: 589/35/35
  • Eiropas Banku iestāde:  José Manuel García-Margallo y Marfil: 587/35/40
  • Eiropas Centrālās bankas konkrētie uzdevumi saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību,  Ramon Tremosa i Balcells:587/22/52
  • Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes,  Sven Giegold: 588/29/38

Procedūra: koplēmums, pirmais (galīgais) lasījums

Pieņemtie teksti būs pieejami šeit (skat. 22.09.2010.)

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai esat apmierināts ar 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
 
 

Partneri