15. Septembris, 2019
Vārda dienu svin: Sandra, Gunvaldis, Gunvaris, Sondra

Pārgaujiešus vieno patriotisms pret skolu

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

«Mums šķiet ļoti simboliski, ka mēs attīrījām skolas ēku, ejam uz jauno izglītības saturu un pašlaik esam izvirzīti valsts ģimnāzijas statusam. Tie ir priekšnoteikumi tam, ka sākas jauna dzīve, kurā varam izlemt, kā būvēt vairākas lietas. Šis ir ļoti labs inventarizācijas brīdis – ko mēs ņemam līdzi un ko ne, gan fiziski, gan saturiski. 2018. gads bijis pārdomu un revīzijas laiks, kas ir vēl priekšā arī nākamajā pusgadā,» pārdomās dalās Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas (VPĢ) direktore AGITA ZARIŅA.

Pārgaujiešus vieno patriotisms pret skolu

Valsts ģimnāzijas statuss

Pamatojoties uz pārmaiņām likumdošanā, Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē tika lemts par VPĢ virzīšanu valsts ģimnāzijas statusa iegūšanai, jo mācību iestāde atbilst Ministru kabinetā noteiktajiem kritērijiem. Pašlaik tiek gaidīts lēmums no Izglītības un zinātnes ministrijas, tas stāsies spēkā ar nākamo mācību gadu. Statusa piešķiršana VPĢ nozīmēs, ka Valmierā turpmāk būs divas valsts ģimnāzijas, un, uzsākot mācības 7. klasē, vērā tiks ņemti 6. klases diagnostisko darbu un iestājpārbaudījumu rezultāti, savukārt, iestājoties 10. klasē, – valsts pārbaudes darbu un iestājpārbaudījumu rezultāti.

«Skolēnam statusa iegūšana paredz, ka ir konkurence, ka ir jābūt motivētākam. Tev jāgrib strādāt, jo valsts ģimnāzija prasa nopietnāku pieeju darbam. Lai sasniegtu augstākus rezultātus, ir vairāk jāstrādā vai varbūt jāizvēlas sev atbilstošāka mācību iestāde. Šeit es vairāk domāju par vidusskolas posmu,» skaidro VPĢ direktore.

Nozīmīgākie notikumi simtgadē

Šovasar visi skolas interešu izglītības kolektīvi piedalījās Vispārējos Dziesmu un Deju svētkos, un tam pamatā ir skolēnu smags ikdienas darbs mēģinājumos. «Nemāju apstākļos, kādi mums ir patlaban remonta dēļ, turpinājām mēģināt radīt vienotības sajūtu. Pirmo reizi dzīvē mums bija ļoti skaists kopējs koncerts, jo mūsu vienmēr ir tik daudz, ka visi jāsadala divās vai trijās daļās. Bet simtgadē, koncertam norisinoties Valmieras Kultūras centrā, mēs varējām atļauties būt visi kopā. Tas bija tāds jauks moments!» priekpilni atceras Agita Zariņa.

Tāpat vēl nebijušas iespējas skolēnu izglītošanā sniedz simtgadē īstenotā programma «Latvijas skolas soma», kas paredz bērniem un jauniešiem izzināt un iepazīt Latvijas vērtības, vēsturi un kultūru. «Kopumā tā ir ļoti laba ideja, lai katrs bērns kaut ko kultūras sakarā redzētu. Mēs esam bijuši uz koncertiem un teātri, uz Latvijas filmu. Mēs maksimāli izmantojam iespējas šeit uz vietas, lai nav jāsedz ceļa izdevumi. Vēl labāk, ja skolotāji pēc tam par šo materiālu runā. Piemēram, jaunieši apmeklēja filmu «Homo Novus», un pēc tam tika ļoti daudz diskutēts par saturu vēstures un literatūras stundās. Tad tam ir lielāka pievienotā vērtība, nekā ja mēs vienkārši aizejam uz kino vai koncertu.

Tāpat ar izrādi «Nekas» – vairākas klases devās uz to ar teātra lūgumu paanalizēt un palīdzēt saprast vecuma posmus, to, ko bērni bija saskatījuši. Ļoti svarīgi pēc šīs izrādes bija par tās saturu runāt ar skolēniem. Manuprāt, tas ir šī brīža izglītības izaicinājums – informācijas plūsma pār bērnu ir ļoti liela, un runāt par to, ko skolēns ir saklausījis, reflektēt ir svarīgi, nevis tikai ļaut, lai notikumi seko cits pēc cita. Bet tam ir vajadzīgs laiks, un tikai tad tas ir bijis vērtīgi. Ir skolēni, kam nav ar ko parunāt, ir tādi, kam ir svarīgi dzirdēt, ka es domāju līdzīgi vai atšķirīgi nekā citi bērni. Tā veidojas bērna personība,» tā Agita Zariņa.

Tāpat svarīgi atcerēties, ka mutvārdu saziņas samazināšanās ir viena no šīs paaudzes īpatnībām. Saskarsme ikdienā biežāk notiek elektroniski, izmantojot sociālos medijus. Brīžiem skolēnam jautājumu vieglāk ir noformulēt vatsapā nekā uzdot skolotājam klātienē. «Manuprāt, nav vienotas receptes, ir jābūt samērīgumam. Tāpēc varbūt jaunajā izglītības saturā nāk vairāk runāšanas un spriešanas, nāk dažādas metodes, kā to labāk darīt. Šai paaudzei patīk telefoni, viņi ir auguši šādā vidē, un viņi atspoguļo pieaugušos,» skaidro direktore.

Mācību telpu pārbūve

Pavasarī skolas ēka tika atbrīvota no visām mēbelēm un iekārtām, kas tur bija mājojušas no 1971. gada. Darbus plānots pabeigt februāra sākumā, lai skolēni mācības varētu uzsākt modernās un skaistās telpās. Vairākos kabinetos būs ērtas ergonomiskās skolēnu mēbeles, ko būs viegli pārvietot pa klasi darbam grupās, kā arī būs pieejamas mūsdienīgi aprīkotas laboratorijas.

Mācību vide kļūst par palīgu mācību metožu īstenošanai. «Mūsdienu paaudzei vajag piedzīvot. Viņiem vajag par to runāt. Viņiem vajag darboties. Satura būtība ir tā, ka mēs vairāk pludinām kopā jomas. Dzīvē jau nav tā, ka vienā atvilktnē ir matemātika un otrā latviešu valoda. Dzīvē viss notiek procesā un situācijās. Visbiežāk tās nav situācijas, ko skolā esi risinājis 5. uzdevumā. Līdz ar to satura būtība ir, ka bērns tiek gatavots kompleksi,» tā Agita Zariņa. Jaunais mācību saturs paredz skolēnos spēcināt pašvadības prasmes, spēju apzināties lietas, ko viņš pats prot vai neprot, un kas jādara, lai tās iemācītos.

Tā ir milzīgas pārmaiņas, kuru īstenošana ir atkarīga no pedagogu spējas pielāgoties un apgūt jaunās mācību metodes. «Mēs tam ļoti gatavojamies. Skolotāji mācās un mēģina, bet tam ir vajadzīgs laiks, lai to visu pamēģinātu klasē. Piemēram, ir mācību stunda, kurai skolotājs rūpīgi sagatavojies, bet pēc stundas reflektējot saprot, ka reālā vidē, klasē dažas lietas vajag citādi. Tā ir mēģināšana, uzdrīkstēšanās darīt citādi, nekā ierasts. Bez mēģināšanas jaunā pieeja nevar notikt,» skaidro skolas direktore, domājot par metodēm, kas skolēniem labāk palīdz apgūt mācību vielu.

Pedagogu izglītošanās

«Mēs ļoti mērķtiecīgi soli pa solim ejam, lai 2020. gadā varam ieviest jauno saturu,» dalās Agita Zariņa. Skolas vadība periodiski personālam nosprauž jaunus izaicinājumus, ko nav viegli īstenot, jo skolotāju slodze ir liela – stundu vadīšana, darbu labošana, vielas gatavošana skolēniem, papildus vēl jāmācās un jāapgūst kaut kas jauns, kā darīt savu darbu.

VPĢ arī izjūt lielo problēmu, ka pietrūkst skolotāju. Aizvien grūtāk ir piesaistīt un atrast mācībspēkus. Tā ir visas Latvijas «lielā sāpe», kas ar katru gadu pasliktinās. «Šī situācija ir ļoti nopietna! Es priecājos, ka mums ir jauni kadri, kas ir gatavi mēģināt, mācīties un strādāt. Un šeit nav stāsts par vecumu, bet par gribēt vai negribēt,» tā Agita Zariņa par problēmu ar skolotāju piesaistīšanu, kas kļūst aizvien izaicinošāka.

Starptautiskie projekti

Skolēni un skolotāji zināšanas papildina, līdzdarbojoties dažādos projektos. Viens no tiem ir MOT, kas norvēģu valodā nozīmē drosme, – programma, kas skolēniem veicina dzīvotprasmes apguvi, lai novērstu bulingu, vardarbību, alkohola un narkotiku lietošanu, sociālo atstumtību un no tās izrietošās garīgās veselības problēmas. VPĢ 7. klases bērni strādāja vairākās nodarbībās, kurās tika izspēlētas dažādas reālas dzīves situācijas, lai jauniešiem būtu drosme pateikt un palikt pie sava viedokļa, kas nav kaitējošs citiem vai viņam pašam.

Savukārt sadarbībā ar Erasmus+ programmu tiek veidota rokasgrāmata kā palīgs skolotājiem mācību darbā. «Piemēram, es mājās domāju par stundu un nevaru izdomāt, kā sākt, kā beigt. Man trūkst idejas, lai iznestu domu. Tā būs rokasgrāmata, kas ir pilna ar idejām, domām, kuras ir aprobētas Latvijā, Itālijā un Norvēģijā, kuras ir izmēģinātas un strādā. Tas ir milzīgi liels darbs, jo pedagoģijā ir daudz teorētiskās bāzes, bet skolotājam vajag arī prasmi, kā to īstenot. Arī iepriekšējais standarts jau nav slikts, bet pietrūkst metodikas,» skaidro direktore. Projektu īsteno VPĢ pedagogi, sadarbojoties ar mācībspēkiem no Itālijas un Norvēģijas, lai apkopotu pārbaudītas mācību metodes. Rezultātā 2020. gadā būs pieejama rokasgrāmata angļu un latviešu valodā.

Saliedētība pārgaujiešu starpā

Patlaban skolas remonta laikā bērni kopā ar pedagogiem apdzīvo septiņas ēkas Valmierā, lai varētu nodrošināt skolēniem mācību stundas. Lielākais darbs ir ieguldīts, lai izveidotu tādus stundu sarakstus, ka gan skolēns, gan skolotājs var visu paspēt apmeklēt. «Mēs bažījāmies par to, kā spēsim mācību vielu realizēt, tik ilgi neesot savās telpās, kā arī par kolektīva saliedētību. Jāteic, – laikam tāpēc, ka mēs tik ļoti gatavojāmies, nav tik traki. Esam novērojuši, ka tieši tāpēc, ka mūs vieno grūtības, mums ir kaut kas kopīgs. Saliedētība brīžiem parādās pat izteiktāka, nekā esot vienā ēkā. Šobrīd novērtējam to, cik ļoti ērti mums ir strādāt ikdienā un vienalga kurā skolā, bet gribam atpakaļ,» skaidro VPĢ direktore.

Tāpat rudenī skolēnu pašpārvalde aizsākusi realizēt ideju par skolas džemperu izveidi, kas simbolizēs piederību mācību iestādei. «Mums ir ļoti stipra pašpārvalde. Cilvēki, kas darbojas un nāk ar idejām,» tā Agita Zariņa par galvenajiem kultūras dzīves veidotājiem. Skolēnos rodas dažādas prasmes, organizējot un vadot pasākumus, piedomājot par dažādiem sīkumiem. «Var jau valsts svētkos uz skatuves nolikt aktieri, kurš skaisti lasa dzeju, bet skolēna prasmēm tas neko nedod, vienīgi klausīšanās prasmes. Bet, ja viņi paši iet uz skatuves vai iestudē kādu uzvedumu, tas ir pilnīgi cits prasmju kopums, ko skolēns iemācās.

Tā bija viņu ideja – par džemperi. Pārgaujai patriotisms ir dziļi iekšā. Es arī esmu skolas absolvente, un jaunieši redz, ka mēs degam par skolu, ir rīts vai vakars, un tas viss spoguļojas tālāk. Pārgaujai tas ir ļoti izteikti. Mums dažas skolas ir prasījušas, kā to var panākt, bet nav tādas formulas – A plus B, un būs patriotisms,» pārdomās dalās direktore. Arī skolas zīmuļus rotā uzraksts: 100% pārgaujietis.

Komanda visa pamatā

Aiz VPĢ īstenotajiem darbiem un sasniegtajiem mērķiem ir skolas personāls. «Direktors viens nav pilnīgi nekas, tikai vizionārs, kapteinis, mana komanda un skolas kolektīvs ir reālā darba darītāji. Tikai tāpēc, ka Pārgaujā ir darbinieki un pedagogi, kas deg par savu darbu, var notikt izaugsme. Tikai Pārgaujai ir spēcīga vecāku un absolventu kopiena. Tas dod stipru plecu sajūtu, ja zini, viņi ir ar mums. Mēs visi kopā esam uz plata pārmaiņu un darba ceļa,» tā Agita Zariņa par atsaucīgajiem cilvēkiem kolektīvā.

JĀPAGAIDA LĪDZ FEBRUĀRIM. Vēl notiek remontdarbi Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā. Jāņa Līgata foto

«Liesmas» pielikums «Ziemeļvidzemes līkločos» ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
 
 
 
 
 
 

Partneri