16. Novembris, 2018
Vārda dienu svin: Glorija, Banga

Pārgaujiešu vasaras tūre uz Norvēģiju

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Tieši pirms jaunā mācību gada sākuma (no 28. augusta līdz 2. septembrim) astoņi Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolēni un divas skolotājas devās uz Norvēģiju, lai kopā ar Bjornegardas skolas skolēniem, viņu pedagogiem un vecākiem iekarotu Besseggen virsotni (1743 m). Lai arī tas nav Norvēģijas augstākais kalns, toties popularitātes ziņā tas noteikti ir pirmajā vietā, jo ceļotājus valdzina ar gleznainām kalnu un ezeru ainavām.

Pārgaujiešu vasaras tūre uz Norvēģiju

Šādi braucieni uz Besseggen notiek jau piekto gadu, un galvenā organizētāja ir Valmieras «troļļu mamma» Sanda Deisone, savukārt no norvēģu puses ciemiņus uzņem Bjornegardas direktors Ola Schiager un viņa kolēģi, bet finansiālais atbalsts nāk no starptautiskā Lauvu kluba Norvēģijā.

Tā kā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas norvēģu klasē mācās daudz skolēnu un daudziem tā ir arī kā trešā svešvaloda, jau pavasarī notika konkurss — skolēniem bija jāuzraksta motivācijas vēstule, tika vērtētas arī sekmes un piedalīšanās norvēģu klases pasākumos. Šo braucienu, kas norvēģu klases skolēniem ir kā īpašā rozīnīte, šogad nopelnīja astoņi 10. (nu jau 11. klašu) skolēni: Jūlija Āboliņa, Karīna Bāliņa, Kārlis Bergs, Sabīne Kalmača, Kate Kristiāna Krakopa, Artūrs Ņikitins, Arta Evija Rudzīte un Anna Patrīcija Štelca.

Pēc lidojuma (dažiem skolēniem tas bija pirmais) pie Bjornegardas skolas latviešu ciemiņus sagaidīja vairāki norvēģu jaunieši un viņu vecāki, jo latviešu skolēni tika izmitināti viesģimenēs. Tas deva iespēju iepazīt norvēģu kultūru un tradīcijas daudz tuvāk un pamatīgāk nekā parastajiem tūristiem.

Nākamajā rītā no Oslo visi devās uz 250 kilometrus tālajiem kalniem, kur dzīvošana bija kalnu mājiņās jeb hitās. Vakarā notika iesildīšanās pārgājiens, lai nākamajā dienā dotos ap 17 kilometrus garajā tūrē pa kalniem un sasniegtu Besseggen virsotni, kas arī bija galvenais šī ceļojuma mērķis.

Izmēģinājuma pārgājienā debesis bija apmākušās, kalnu virsotnes sedza mākoņi un vakarā pat sāka līt, bet ceturtdiena jau no paša rīta sākās ar sauli, kas ceļotājus pavadīja visu pārgājiena laiku. Savukārt diena hitās sākās un beidzās ar aitu zvaniņiem un, protams, pašām aitām, kas droši nāca pie cilvēkiem, ēda cienastu un pat pakāpās pie logiem.

Vispirms kuģītis visus aizvizināja uz pārgājiena sākuma punktu. Grupas priekšgalā gāja Pjērs, kurš bija galvenais gids, drošības instruktors un stāstnieks. Savā gandrīz 70 gadu vecumā viņam šī bija jau 67. (!) Besseggen tūre. Tiem, kuriem nav tik pieredzējuša vadoņa, pārgājienā jāvadās pēc sarkaniem T burtiņiem, kas ik pa laikam sazīmēti uz akmeņiem.

Norvēģiem kalnu pārgājieni ir pierasta lieta, jo viņi no mazām bērnu dienām tādos dodas kopā ar savām ģimenēm. Šoreiz kopā ar latviešiem tūrē devās divas 9. klases — ap 50 skolēnu. Savukārt latviešu jauniešiem iepazīšanās ar kalniem bija kas pilnīgi jauns, tas bija izaicinājums sev, pārbaudījums saviem spēkiem un gribai.

Sākumā šķita, ka grūtākā būs kāpšana augšā, taču izrādījās, ka lielāka slodze kājām ir došanās lejup. Pēc apmēram 10 — 11 stundām visi veiksmīgi bija sasnieguši finišu.

«Besseggen pārgājiens bija elpu aizraujošs. Visur, kur skatījos, pavērās lieliski skati, īpaši vilināja Gjendes ezera ūdens krāsa, varenie Norvēģijas kalni un to sniegotās virsotnes» — tā savos iespaidos dalās Artūrs. Viņu papildina Karīna: «Tas, ko es izdarīju šajā vienā dienā, bija labākais, ko esmu izdarījusi visā savā dzīvē.»

Piektdien pie Kārļa viesģimenes notika Tako vakars, uz kuru tika uzaicināti visi latviešu jaunieši. Sasveicināšanās, sirsnība, sarunas, viesmīlība, labklājība — šīs un daudzas citas lietas patīkami pārsteidza latviešu jauniešus. Ar pozitīvām emocijām jaunieši atceras arī draudzīgo un runātīgo Jonu un septiņus bīglu kucēnus viņa mājās.

Sestdiena pilnībā tika veltīta galvaspilsētai Oslo. Tā kā viesnīca atrodas netālu no karaļa pils, ceļš veda pa galveno — Karla Johana ielu gar Nacionālo teātri un pieneņpūkai līdzīgo strūklaku. Pirmais kopīgais apskates objekts bija Gustava Vīgelanda lielais skulptūru parks, kuram sekoja ne mazāk iespaidīgais Operas nams fjorda malā. Neliels ieskats sestdienas krāmu tirgū, visvecāko un vismodernāko ēku apskate, un tad skolēniem tika dots brīvais laiks Oslo iepazīšanai pēc saviem ieskatiem. Pēc saulainās dienas dažas meitenes izmēģināja peldi fjordā, citi devās skatīties saulrietu pie vecā Akerhusas cietokšņa, vēl kāds iepazinās ar dažādu tautu ēdieniem, mūziku un apģērbiem internacionālajā ERAS festivālā. Jaunieši priecājās par interesanto Oslo arhitektūru, angļu valodas prasmi norvēģu viesģimenēs, bet ne tik ļoti patika lielā cenu starpība...

Oslo, tāpat kā Rīga, nekad nav gatava, atkal un atkal kaut kas tiek uzcelts no jauna, pārveidots, ielās parādās arvien vairāk elektromobiļu, kuriem ir dažādas priekšrocības. Norvēģija ir tīra, dārga un skaista valsts, kas ir paņēmusi savā varā ne vienu vien Pārgaujas ģimnāzijas jaunieti. Arī šajā reizē bija patīkami tikties gan ar Rudas skolas draugu Bjornu, kas pievienojās pastaigā pa pilsētu, gan VPĢ absolventi Kristīni, kura jau deviņus gadus dzīvo un strādā Oslo.

Varbūt pēc dažiem gadiem arī kāds no šī brauciena jauniešiem atradīs savu vietu Troļļu zemē, bet jau šajā sestdienā gaidāma tikšanās ar citiem norvēģiem sporta spēlēs «Mēs varam!».

Ha det bra! — Visu labu!

KĀPIENS KALNOS, kas latviešu skolēniem bija kas pilnīgi jauns, bet vietējiem — ikdiena. Braucienu organizēja norvēģu valodas skolotāja Sanda Deisone (no kreisās). Foto no personiskā arhīva

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē:
5. Septembris, 2018

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai esat apmierināts ar 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
 
 

Partneri