Pareizticīgo Ziemassvētku anatomija
8. martā Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja priekšlikumu noteikt brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkos 7. janvārī. Sperot šo soli, Latvija ar četrām brīvdienām kļūs par pasaules rekordisti Ziemassvētku svinēšanā. Pašlaik bez Latvijas vēl tikai septiņās valstīs Ziemassvētkus svin trīs dienas. Bez tā Latvija piepulcēsies Baltkrievijai, Ukrainai, Moldovai un Libānai, kurās Ziemassvētku brīvdienas paredzētas gan decembrī pēc pāvesta Gregora ieviestā kalendāra, gan janvārī — pēc Senās Romas diktatora Jūlija Cēzara arhaiskā kalendāra, kas jau 16. gadsimtā no Saules laika bija atpalicis par veselām 10 dienām. Šim novecojušajam kalendāram svinības pakārto gandrīz ceturtā daļa valstu, kurās Ziemassvētkos cilvēki drīkst neiet uz darbu. Un, iespējams, drīz pie Jūlija Cēzara noteikumiem būs jāatgriežas arī mums.
Kristīgās baznīcas administratīvais dalījums tiek balstīts teritoriālā, nevis nacionālā principā. Pareizticīgā baznīca iedalās pusotra desmita patstāvīgās baznīcās jeb autokefālijās un vēl dažās autonomijās, kas no tām atšķēlušās. Viena no autokefālijām ir Krievijas pareizticīgā baznīca jeb Maskavas patriarhāts, kas savulaik nodalījies no citas — Konstantinopoles pareizticīgās baznīcas. Un tieši Maskavas patriarhāts ir tā «mātes baznīca», kuras garīgā pakļautībā mūsdienās atrodas Latvijas pareizticīgā baznīca. Tiesa, 1934. gadā tā kļuva par neatkarīgu baznīcu Konstantinopoles patriarhāta pārraudzībā, taču okupācija to ātri vien noveda atpakaļ Maskavas klēpī.
Izjūkot Padomju Savienībai, Krievijas pareizticīgās baznīcas garīdznieki sāka kultivēt «kanoniskās teritorijas» jēdzienu, kas palīdz sadalīt teju visu pasauli dažādu autokefāliju un autonomiju ietekmes sfērās. Sludināšana «svešā teritorijā» ar šo tiek uzskatīta par nedraudzīgu žestu kā no citu patriarhātu, tā arī citu kristīgo konfesiju puses. Latvija, tāpat kā pārējā bijušās PSRS teritorija, neskatoties uz savu laicīgo neatkarību, joprojām atrodas Maskavas patriarhāta kanoniskajā teritorijā. Tajā pašā laikā, piemēram, Igaunija ir strīda teritorija — krievu tautības pareizticīgie tur pārstāv Maskavas patriarhāta Igaunijas pareizticīgo baznīcu, bet igauņi — Igaunijas apustulisko pareizticīgo baznīcu Konstantinopoles jurisdikcijā. Maskavas patriarhāts neatzīst igauņu autonomās tiesības savas ietekmes zonā — Igaunijā. Savukārt Igaunijas oficiālās iestādes ilgu laiku atteicās reģistrēt Maskavas baznīcu. Apliecinot reliģijas kā laicīgās varas instrumentu, divas reizes uz šo klasiskajā stilā reaģēja Krievijas parlaments, sagatavojot paziņojumus par krievvalodīgo, tostarp Krievijas pilsoņu, cilvēktiesību pārkāpumiem Igaunijā.
Taču visasāk konfrontācija notiek Ukrainā. Kijevas patriarhāta pareizticīgā baznīca šajā valstī pavisam nekaunīgi šūpo kuģi, pretendējot uz autokefālijas statusu teritorijā, kuru Maskavas patriarhāts uzskata par kanonisko teritoriju, uzturot tur savu Ukrainas pareizticīgo baznīcu. Tiesa, Maskavas patriarhāta Ukrainas baznīca, kas sevi uzskata par senās Kijevas baznīcas mantinieci kopš laikiem, kad tā vēl bija visas Krievijas pareizticības centrs Konstantinopoles pakļautībā, arī reizēm izsakās par savu neatkarību. Un vēl vairāk — Krimas jautājumā ieņem proukrainisku pozīciju, kas neatbilst Kremļa laicīgās kliķes pakalpiņu — Krievijas pareizticīgās baznīcas nostājai. Taču pareizticīgā baznīca kā Krievijas maigās varas instruments ietekmes paplašināšanai ārvalstīs ir jau cits stāsts.
Protams, Saeima vēl lēmumu par brīvdienu 7. janvārī nav pieņēmusi. Kad 1990. gadā līdzīgu lēmumu pieņēma Krievijas Federācijas Augstākā padome, Tatarstāna to ignorēja un cilvēki nākamā gada 7. janvārī devās uz darbu. Kad 2008. gadā kāds pagāns oficiālo brīvdienu mēģināja pārsūdzēt Krievijas konstitucionālajā tiesā, sūdzība pēc būtības pat netika izskatīta ar piebildi, ka par darbu vai atpūtu 7. janvārī lemj darba devējs. Arī es 7. janvārī došos uz darbu jebkurā gadījumā. Un ne jau tādēļ, ka Pareizticīgo Ziemassvētki atšķirībā no citu konfesiju Ziemassvētkiem ir izteikti reliģiski un tiem pietrūkst Rietumvalstīm raksturīgo laicīgo tradīciju. Iemesli ir pavisam citi.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv