24. Novembris, 2017
Vārda dienu svin: Velta, Velda

Pārdomas pēc centralizētā matemātikas eksāmena

Reģistrēties, lai varētu balsot
 
Pārdomas pēc centralizētā matemātikas eksāmena

Centralizētajā matemātikas eksāmenā 12. klases skolēniem šogad vidēji izdevies sasniegt 34,9% rezultātu. Matemātiski tas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pagājušajā mācību gadā, bet tā vienkārši salīdzināt nevar. Pagaidām eksāmena saturā un uzbūvē būtiski nekas netiks mainīts, tāpēc arī rezultāti krasi mainīties nevar. Protams, mums gribētos, lai šie pāris procentpunkti būtu ar plus zīmi. Dažās skolās šogad tas ir izdevies, arī Valmierā. Bet viennozīmīgi skaitliski analizēt nevar, jo rezultātus nosaka daudzu objektīvu un subjektīvu faktoru kopums.

Eksāmenu šogad kārtoja 13335 skolēni. Eksāmens ir trīs daļās, pirmajā jāatrisina 25 uzdevumi, jāparāda zināšanas, pamatprasmes (31%), otrajā 10 uzdevumi, demonstrējot zināšanu lietojumu standartsituācijās (50%), un trešajā daļā trīs uzdevumi, kuros jāprot lietot zināšanas nestandarta situācijās (19%). Izmaiņas šogad bija 3. daļas otrajā uzdevumā, kur tradicionāli klasiska ģeometrijas pierādījuma uzdevuma vietā bija nestandarta algebras uzdevums. Ar to visu jātiek galā 240 minūtēs bez starpbrīža, kas lielai daļai skolēnu ir liels pārbaudījums. Pēc manām domām, eksāmenam ar tām funkcijām, ko tas veic tagad, starpbrīdi nevajag. Šobrīd skolēns pats plāno savu laiku, ja 1. daļas uzdevumus izpilda ātrāk, drīkst sākt risināt 2. daļas uzdevumus, darbu drīkst nodot pirms eksāmena beigām. Diezgan daudz skolēnu diemžēl neizmanto visu atvēlēto laiku. Savukārt skolēni, kuriem matemātika patīk vai kuri ir raduši strādāt, izmanto visu laiku un būtu gatavi risināt vēl. Salīdzinājumam matemātikas olimpiādēs risināšanai atvēlētais laiks ir 5 astronomiskās stundas, jau sākot ar 5. klasi.
Eksāmens, manuprāt, ir labs, sastādīts profesionāli, piemērots tam, lai to varētu izmantot gan kā iestājeksāmenu augstskolās, gan motivēts tehnikuma audzēknis varētu to nokārtot un saņemt atestātu par vidējo izglītību. Jautājums ir — cik ērti ar 30 cm garu lineālu mērīt mazas lodītes diametru un ar to pašu lineālu noteikt stadiona izmērus?

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē:
6. Jūlijs, 2017

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.

Viedoklis par "pārdomām"

Izlasīju un sapratu, ka nesapratu- ko pārdomu autore mēģinājusi pastāstīt? Eksāmena struktūru apstāstīt (lasi- eksāmena logo pārrakstīt)?
Analīze šī nav pavisam noteikti- salīdzināt eksāmenu ar olimpiādi ir, mazākais, jokaini.
Varbūt nosaucam rezultātu un tad parunājam?
Te tie būs
CE matemātikā rezultāti Valmieras skolās:
Valmieras tehnikums Rankas teritoriālā struktūrvienība 15,83%
Valmieras 2. vidusskola 30,62%
Valmieras 5. vidusskola 23,32%
Valmieras Mākslas vidusskola 21,49%
Valmieras Pārgaujas ģimnāzija 44,03%
Valmieras tehnikums 13,59%
Valmieras Valsts ģimnāzija 47,76%
Valmieras Viestura vidusskola 34,87%

Liekam mierā "māksliniekus"- matemātika nav un nebūs tur nekad, bet ...
Jau kuro gadu pat Valsts ģimnāzijā NAV sasniegts pat 50% līmenis. Par kādiem pieaugumiem un sapņiem runājam??? Iepriekšējā gadā tepat redzējām sūkstīšanos cik grūts eksāmens u.c. "bla, bla, bla". Šogad redzam stabilitāti- joprojām rezultāts Valsts ģimnāzijā nebūt nav atbilstošs tās statusam. Un stabilas problēmas joprojām ir VISĀS Valmieras skolās. Joprojām redzu, ka manā mīļajā "Viesturskolā" ar matemātiku ir čābīgi. 80-o gadu vidū tur bija "ne visai" ar fiziku, pavisam "ne visai" ar bioloģiju, bet tagad ir "progress", jo eksaktās zinātnes nu jau kopumā ir nogrimušas.
Un tagad varbūt par dažiem iemesliem šai čābīgajai stabilitātei?
1. Lielais "paldies" t.s. "dabaszinību projektam". Mēģinājums pabāzt matemātiku zem dabaszinātnēm ir aplams pēc būtības, jo matemātika ir teorētiska, nevis dabaszinātne. Spēlēties var citās vietās un laikā. Matemātika ir jāmācās!
2. Pēdējie "normālie" skolotāji no augstskolas, kas var kvalitatīvi pasniegt matemātiku, iznāca līdz 1995.gadam, jo kādu brīdi skolā matemātiku (!!!) varēja gandrīz nemācīties, rezultātā uz augstskolu studēt matemātiku jau vairs nebija kam iet. LU FMF savulaik bija garants LABAI un KVALITATĪVAI izglītībai. Diemžēl, tagad tā ir tāla pagātne.
3. Uzstādījums, ka matemātikai ir jābūt interesantai, pēc būtības ir nekorekts. Piemēram, pajautājiet 8.autobusa maršruta šoferim- cik interesanti viņam ir katru dienu, visu dienu, braukt pa vienu un to pašu maršrutu? Dzīvē ir lietas, kas vienkārši ir jādara un punkts.
4. Kurš skolā personiski atbild par mācību sasniegumiem (rezultātiem)? Vai skolas direktoram ir kāda atbildība vai tikai reprezentatīva funkcija?
5. Vai zināt tādu Špoģu vidusskolu? Bet varbūt ir vērts zināt, jo tur 18 izglītojamie vidēji parādījuši 59,72%! Un tā NAV Valsts ģimnāzija! Pieļauju domu, ka tur ir aizkavējusies "padomju laika knīpstanga", kurai dziļi vienaldzīga ir "kompetencēs balstītā izklaidējošā izglītība" un kura joprojām "mauc ādu pār acīm", bet rezultātu panāk. Un tādu rezultātu, ar kuru izglītojamais jau var sākt domāt par konkurenci, kurā vidējais Valmierietis nepiedalās.
6. Par eksāmena ilgumu, varbūt autore var painteresēties pasaules kontekstā vai vismaz pie zināmiem skolēniem, kuriem ir izdevies pamācīties ārpus Latvijas? Mana pieredze saka, ka pilnīgi sagatavojies students aiziet uz eksāmenu un mauc 2 stundas, acis nepaceļot un eksāmens paredzēts, ka vienkārši fiziski nevar paspēt atbildēt uz 100%.

Varbūt vismaz būs rosinājums padomāt?
p.s. Pilnmēnesi gan neaiztieciet- tas nebūs pie vainas :)

Pievienot jaunu komentāru

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Ko vēlat Latvijai, tās 99. gadu jubilejā?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
 
 
 

Partneri