Pārdomas, Burtnieka viļņos šūpojoties
Burtnieku ezers – novada simbols, dārgums. Šādus sirmajam Burtniekam veltītus epitetus varam atrast gan Burtnieku novada mājaslapā, gan citos izdevumos, gan arī, klausoties atbildīgu personu uzrunās. Tam pilnīgi piekrītu, jo arī es jau no skolas gadiem esmu aktīvi darbojies Burtniekā, un ezers ir manī radījis cieņpilnu attieksmi pret sevi. Šoreiz gribu padalīties savos novērojumos ezerā un ap to.
Sākšu ar to, ka pavasarī vajadzēja atrast vietu, kur novietot piestātnē/glabāšanā savu laivu. Negribējās to visu laiku vadāt ar treileri uz ezeru un atpakaļ. Uzreiz gan jāpiebilst, ka mana laiva vairāk atbilst nosaukumam jahta, ir paredzēta arī burāšanai un svarā ap pustonnu. Uzbūvēju arī pontonu, pie kura piesiet laivu, jo nevēlējos bradāt pa dubļiem un ūdeni, lai tiktu laivā. Ļoti pretimnākoša bija Ezerpriežu saimniece Zane. Lai tik braucot šurp! Bet uzreiz brīdināja, ka pie zema ūdens līmeņa būs problēmas ar iebraukšanu ezerā. Šī iemesla dēļ atteicos. Saprotams, ka pie pagājušās vasaras ūdens līmeņa es ezerā netiktu. Burtnieku kanālā savai laivai īsti vietu neatradu. Izskatās, ka tur nav arī īsta saimnieka un uzraudzības. Katrs brauc un liek laivas, kur un kā grib. Laivu bāzes Asari saimnieks Ojārs aicināja pie sevis.
BRĒC PĒC REMONTA! Dzelzsbetona tilts pār Salacu Vecatē tāds bija 2017. gada oktobrī. Pa šo laiku tas būs vēl vairāk sadēdējis... Vai kopā ar tilta rekonstrukciju paredzēt arī ūdenskrituma/pārgāzes izveidošanu, tas ir finansiāls, tehnisks un reizē arī juridisks jautājums saistībā ar privātajiem īpašumiem ap Salacu posmā no Burtnieku ezera līdz Vecates tiltam. Gunta Vīksnas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv