Par psiholoģiskām bremzēm un ābelēm
Vērīgākie braucēji, kas Valmierai tuvojas no Cēsu puses, iespējams, ir pamanījuši, ka pie zīmes, kur sākas Beverīnas novads, kāds ir sakopis ābeles.
Vainīgais tālu nebija jāmeklē. Tāds rokraksts ābeļu sakopšanā ir Kalvim Eliasam, kas kopā ar tēvu Modri saimnieko Kauguru pagasta «Svitku» ābeļdārzos. Viņš paralēli ābolu biznesam pašlaik atradis jaunu nišu — piedāvā dārzu īpašniekiem gadiem paša apgūtās prasmes ābeļu sakopšanā. Pieteikumi nākuši arī no Cēsu puses. No turienes mājup braucot, arvien vairāk sākusi nepatikt ainava ar brikšņos ieaugušām ābelēm pie kādreizējās rajona robežas.
Bet viņam taču visi vajadzīgie instrumenti sakopšanai ir mašīnā! Kas traucē ķerties klāt un iedot jaunu dzīvi arī šīm ceļmalas ābelēm? Ieceri vēl virzījuši arī vērojumi, ka vairākās vietās, kur agrāk bijuši auto stāvlaukumi, nu tiem priekšā aizvilkti betona bluķi, jo auto stādinātāji šīs vietas pārāk piecūkojot. Lai tāds bluķis nebūtu vajadzīgs arī stāvlaukumam pie Beverīnas novada robežas, Kalvis domājis arī par psiholoģisku faktoru: sākt mēslot sakoptā vietā pašam pirmajam vienmēr būs kaut neliela psiholoģiska bremze, met parasti tur, kur jau metuši iepriekšējie.
GALVENAIS IR DARĪT. Kalvis Eliass ir gatavs dalīties pieredzē. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv