Par izglītības lietām
Latvija nedrīkst akli sekot pasaules principam, ievērojot skolēnu un skolotāju skaita proporciju. Īslaicīgi ekonomiski ieguvumi nedrīkst būt pamats skolu likvidēšanai, it īpaši laukos. Mēs esam pietiekami bagāta valsts, lai varētu uzturēt pašreizējo skolu tīklu pat tad, ja skolā ir 30 vai 40 skolēnu, un šis ekonomiskais efekts, protams, neparādīsies tuvākajos gados, bet ilglaicīgā laika posmā. Nedrīkst izglītības sistēmu atraut no reģionālās attīstības, no infrastruktūras jautājumiem. Mēs varam iegūt īstermiņā, bet zaudēt daudz vairāk.
Tāpēc tiešām esmu gandarīta, ka pieteikumu skolu likvidēšanai šogad tikpat kā nav. Pašvaldības dara neiespējamo, lai skolas saglabātu, tiesa gan, ir problemātisks jautājums par vidējās izglītības posmu. Tur, iespējams, būs jāizstrādā kādi centralizēti kritēriji, ja tādu nav. Zinu, ka gaisā virmo ideja par skolēnu minimālo skaitu, tā pagaidām ir ideja, nav neviena dokumenta, kurā tas būtu nostiprināts. Tā kā mūsu valdība ir pirmā, kas konsekventi iet uz vidējo izglītību vismaz 80% pamatskolas beidzēju, ir jāpārskata iepriekšējās valdības laikā izteiktais koncepts par skolu koncentrēšanu rajonu centros. Varbūt ar tām nepietiks? Nedrīkstētu būt tā, ka attālums līdz vidusskolai varētu būt šķērslis vidējās izglītības apgūšanai. Šeit kopā skatām vidējās un vidējās profesionālās izglītības iestādes, kas arī, protams, ir ļoti svarīgi.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv