Par bēgļiem
Ir puslīdz skaidrs, ka tuvākajā laikā samērā daudz lasīsim, runāsim par bēgļiem Latvijā. Konkrētāk, par Eiropas Savienības vienošanos, kuras rezultātā uzņemsim 250 Āfrikas bēgļu, visticamāk no iekšējo konfliktu pārņemtās Sīrijas. Turklāt ar apskaužamu regularitāti parādās ziņas par Latgalē aizturētajiem bēgļiem, galvenokārt no Vjetnamas.
Bēgļu problēma Eiropā ir aktuāla jau sen, turklāt skaidrs, ka normālā un civilizētā veidā to saskatāmā nākotnē atrisināt neizdosies. Eiropas valstis nav spējīgas pilnībā kontrolēt kuģošanu Vidusjūrā, turklāt daļa bēgļu ierodas arī pa sauszemi. Bēgļu nometnes Itālijā, Grieķijā un Maltā ir pārpildītas, un šīs valstis pamatoti uzstājušas uz to, ka šī problēma jārisina visai Eiropas Savienībai.
Latvija līdz šim bija bēgļu topa beigu daļā. To noteica mūsu zemās sociālās garantijas, ekonomiskais stāvoklis un arī dabas apstākļi — iespējami bargās ziemas. Šo iemeslu dēļ Latvijā patvērumu līdz šim meklējušas nedaudz vairāk kā 1400 personu. Bēgļu statusu no tām ieguvušas ap 200, pārējie no valsts deportēti — izsūtīti uz to valsti, no kuras teritorijas ieradušies. Neiedziļinoties detaļās un definīcijās, būtu jāsaprot, ka bēgļa statuss personai dod tiesības uzturēties un arī ceļot pa Eiropas Savienību.