24. Oktobris, 2017
Vārda dienu svin: Renāte, Modrīte, Mudrīte

Par Abula veselību un meža ceļu sakārtošanu

Reģistrēties, lai varētu balsot
 

Pēc novada domes priekšsēdētāja Māra Zvirbuļa ierosinājuma runājām par Abula atveseļošanu, kā arī mežu izstrādātāju attiecībām ar to zemju un ceļu īpašniekiem, pa kuriem tiek izvesti kokmateriāli no cirsmām. Sarunā iesaistījās arī biedrības «Beverīnas ūdeņi» vadītājs Jānis Švēde un Ilze Dauvarte, kura saimnieko Abula krastā.

MĀRIS ZVIRBULIS. ILZE DAUVARTE. JĀNIS ŠVĒDE. Ārijas Romanovskas foto
MĀRIS ZVIRBULIS. ILZE DAUVARTE. JĀNIS ŠVĒDE. Ārijas Romanovskas foto

Šķēršļu josla upē

M. Zvirbulis: «Šogad biedrība «Beverīnas ūdeņi» ir veiksmīgi startējusi daudzos projektos, iesāktas labas lietas. Taču gan pie upes dzīvojošo mazās atsaucības dēļ piedalīties talkās, gan strīdu dēļ, ko drīkst un ko nedrīkst darītu upju aizsargjoslās, neizdodas atveseļot Abulu. Situāciju tajā īpaši pasliktina bebri, kuru nograuztie koki gāžas upē. Tur pie tiem veidojas sēres, sanesumi, upe kļūst sekla, aizaug. Ne te zivīm tīk uzturēties, ne tāda upe ir tūristiem laivojama. Upes attīrīšana no sakritušajiem kokiem ir smags darbs. Talkās pat desmit cilvēki dienā vien pārdesmit metrus var iztīrīt.»

I. Dauvarte: «Ar talkām un kampaņām vien upi neizglābsim. Tai tīrai un plūstošai jābūt vienmēr. Pirms gadiem, kad Abulā ieliku pliku kāju, uzreiz tai apkārt saskrēja zivtiņas. Šovasar, pat pusotru stundu pie upes pavadot, neieraudzīju nevienu. Pazuduši pat grunduļi, kuru klātbūtne liecina par tīru ūdeni. Sakritušie, pūstošie koki, dambējoties ar kritušajām lapām un ūdenszālēm, veido dūņu slāni. Ja drīkstētu kokus krastos nozāģēt, arī bebriem vairs nebūtu ko nograuzt, un tā kaut nedaudz upes stāvokli varētu uzlabot. Taču, kad mežniecībā interesējos par piekrastes mežu, man atgādināja: Ilze, neaizmirsti, ka tur jāievēro aizsargjosla.»

J. Švēde: «Esmu mēģinājis laivā pa Abulu nobraukt. Upe līdz pat Brenguļu uzplūdumam ir pietiekami ātra, akmeņaina. Ja izdotos dabūt ārā vairākās vietās sakritušos kokus, kas plūdumu apstādina, pietiktu skābekļa, lai upe pati sāktu attīrīties. Koki būtu jānovāc, pirms tie sakrīt upē. Taču lielākos pat talkā nedrīkst bez saskaņojuma ar mežniecību nozāģēt. Jāatzīstas, ka šādu saskaņojumu vēl neesam arī meklējuši, jo talkās darba līdz šim pieticis, lai tikai sakritušos kokus no upes izdabūtu.

Datums, kurā numurā raksts publicēts avīzē:
12. Oktobris, 2017

Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv.

Labs pasākums

Tik tālu ar to ūdensteču aizsardzību nu esam. Zvirbuļa kungam taisnība, agrāk zemnieki palieņu pļavas nopļāva sienam. Tagad to nevienam nevajag. Domāju, ka te daudz varētu darīt pašvaldība. Tāpēc ierosinājums par projektu upes krastu sakopšanai būtu īsti vietā un ar pašvaldības iniciatīvu, kopā ar mežu īpašniekiem realizējams. Pie tam upju aizsargjoslās ir atļauts izcirst bojātos (sausos, un taml.) kokus. Tie būs pirmie, kas iegāzisies upē. Līdz upes krastam ir atļautas arī kailcirtes baltalkšņu audzēs.

Pievienot jaunu komentāru

"Liesma" sociālajos tīklos

twitterfacebookfacebook

eLiesma jautā

Vai baudīt zelta rudeni Siguldā jau esat bijuši?:

Ziņu arhīvs

 
 
P O T C P S S
 
 
 
 
 
 
1
 
2
 
3
 
4
 
5
 
6
 
7
 
8
 
9
 
10
 
11
 
12
 
13
 
14
 
15
 
16
 
17
 
18
 
19
 
20
 
21
 
22
 
23
 
24
 
25
 
26
 
27
 
28
 
29
 
30
 
31
 
 
 
 
 
 

Partneri