Padrūms, tomēr optimists

- 22.Aprīlis, 2015
Valmierietis
Laikrakstā

Droši vien daudziem valmieriešiem nebūs viegli noticēt, ka jauneklīgajam sporta un darba veterānam ANTONAM SENKĀNAM šodien aprit pirmie septiņdesmit, bet kalendārs ir nepielūdzams. Lai arī pats jubilārs mīl lietot izteicienu jūsu padevīgs kalps, to viņš var mēģināt iestāstīt kādam svešiniekam, jo tie, kas ar Antonu sacentušies  sporta spēļu laukumos vai pie šaha galdiņa,  lieliski zina, ka kalps un pie tam vēl padevīgs, viņš nemaz nav spējīgs būt, tā kā vienmēr gatavs cīnīties līdz pēdējai patronai. Tā tas bijis vēl laikos, kad zāle bija zaļāka un meitenes smukākas, tā tas turpinās joprojām.

Pasaulē nāci zīmīgā datumā - vienā dienā ar dižo proletariāta vadoni...

Turpat līdzās — 20. aprīlī — ir arī Hitlera dzimšanas diena, tā ka divi bandīti atrodami manā tuvumā, līdz ar to esmu divtik bīstams cilvēks, jo tāpat kā Ļeņins un Hitlers esmu dzimis Vērša zīmē, bet Vērši ir spējīgi būt nikni, dusmīgi un agresīvi.

Esmu dzimis Ludzā, bet Valmierā ierados 1947. gada 2. septembrī no Rīgas — tur mammītei ar diviem puikām nebija kur palikt. Sākotnējais nodoms gan bija doties uz Valku pie novadnieces, kura strādāja slimnīcā un bija solījusi atrast darbu un dzīvokli, taču tumšajā rudens naktī kļūdas pēc izkāpām Valmierā. Milicijas dežurants mammu pavadīja līdz Bastiona ielas slimnīcai, kur pretī trāpījās vēl viena novadniece un vienaudze, kas jau nākamajā dienā aizveda mammu pie galvenā ārsta dr. Bērziņa, palīdzot iekārtoties darbā. Tika ierādīta arī istabiņa.

Mācoties Varoņos, mīļākās nodarbes bija sports, ģeogrāfija, vēsture, angļu valoda un  sacerējums, — špikot neesmu iemācījies un nevienam priekšā arī neesmu teicis. Artūrs Dalke un Ēriks Roštoks ir mani pirmie fizkultūras skolotāji un treneri. Trešajā klasē Roštoks man iedeva basketbola bumbu un teica — ej, mācies driblēt. Man šī spēle iepatikās, skrēju uz Vecpuišu parku, lai liktu rezultātu, kad mačojās pieaugušie, bet pēc dažiem gadiem jau pats spēlēju komandā — jaunais, perspektīvais terapeits Līču sanatorijā Gunārs Gailītis, kas kā bijušais basketbolists sāka trenēt Valmieras izlasi, mani, sešpadsmitgadīgu puiku, ievēroja pilsētas čempionātā un uzaicināja pie pieaugušajiem. Esam spēlējuši visās — A, B, C — līgās, kā arī bijuši daudzkārtējie Vārpas čempioni


Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv

Komentāri
Pievienot komentāru